Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei

Latvijas Banka ir izstrādājusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei un atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju – iepazīstinājusi ar nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. To apstiprināšana un piemērošana veicinās skaidrākas, precīzākas un saprotamākas informācijas sniegšanu apdrošinājuma ņēmējiem apdrošināšanas pakalpojumu iegādes laikā.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile akcentē: “Vētras un stipro lietusgāžu radītie postījumi šā gada jūlija beigās un tiem sekojošā apdrošinātāju iesaiste apdrošinātajiem īpašumiem radīto zaudējumu atlīdzināšanā izgaismoja atsevišķas apdrošināšanas nozares nepilnības – īpaši attiecībā uz apdrošinājuma ņēmēju skaidru izpratni par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un tajos apdrošināto risku apjomu un izņēmumiem, kad apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Latvijas Bankas izstrādātie priekšlikumi palīdzēs apdrošinājuma ņēmējiem labāk izprast individuālo apdrošināšanas līgumu nosacījumus un to piemērotību viņu vajadzībām.”
Latvijas Banka vairākās sanāksmēs ir tikusies ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar vētras un stipro lietusgāžu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, kopīgi vērtējot nepieciešamos pasākumus apdrošināšanas nozares darbības pilnveidei.
Jau šobrīd apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai un apdrošināšanas līguma noslēgšanai dažādos normatīvajos aktos ir noteiktas detalizētas prasības, paredzot virkni pienākumu gan apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī apdrošinājuma ņēmējiem. Apdrošinātājiem ir jāsniedz viegli lasāma, saprotama un salīdzināma apdrošināšanas produkta informācija, t. sk. jāsagatavo standartizēts īpašuma apdrošināšanas produkta informācijas dokuments. Savukārt apdrošinājuma ņēmējiem ir pienākums ar šo informāciju iepazīties, lai izprastu apdrošināšanas līguma nosacījumus un to piemērotību viņu vajadzībām.
Ar mērķi vienkāršot un padarīt apdrošinājuma ņēmējiem skaidrākus un saprotamākus apdrošināšanas līguma noteikumus, Latvijas Banka ierosina noteikt prasību apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavot vienkāršā valodā, pamatojoties uz Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartu par vienkāršās valodas lietošanu.
Šobrīd praksē apdrošinājuma ņēmējiem personalizēta informācija, piemēram, konkrētā apdrošināšanas līguma riski, apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma summa, tiek iekļauta apdrošināšanas polisē, savukārt apdrošināšanas līguma noteikumi visbiežāk ir vispārīgi un attiecināmi uz apdrošināšanas produktu kopumā – tie nav personalizēti. Latvijas Bankas priekšlikums paredz noteikt prasību apdrošināšanas polisē iekļaut personalizētu informāciju par apdrošinātajiem riskiem, norādot arī to definīcijas un apdrošināto risku izņēmumus. Tādējādi apdrošināšanas polisē vienkopus tiktu sniegta visa būtiskākā informācija par apdrošinātajiem riskiem, kas izriet tieši no apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma.
Apdrošinājuma ņēmējiem vieglāk saprotams un skaidrs ir tāds apdrošināšanas produkta informācijas dokuments, kurā atspoguļota būtiskākā apdrošināšanas produkta informācija viegli lasāmā, saprotamā un salīdzināmā veidā. Jau šobrīd apdrošināšanas izplatītājam ir pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas iepazīstināt apdrošinājuma ņēmēju ar šo dokumentu, taču, lai šo prasību papildus akcentētu un uzsvērtu tās nozīmību, Latvijas Banka piedāvā noteikt apdrošināšanas izplatītājam pienākumu pierādīt šīs prasības ievērošanu, ja starp apdrošināšanas izplatītāju un apdrošinājuma ņēmēju ir radies strīds.
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk