Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei
Latvijas Banka ir izstrādājusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei un atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju – iepazīstinājusi ar nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. To apstiprināšana un piemērošana veicinās skaidrākas, precīzākas un saprotamākas informācijas sniegšanu apdrošinājuma ņēmējiem apdrošināšanas pakalpojumu iegādes laikā.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile akcentē: “Vētras un stipro lietusgāžu radītie postījumi šā gada jūlija beigās un tiem sekojošā apdrošinātāju iesaiste apdrošinātajiem īpašumiem radīto zaudējumu atlīdzināšanā izgaismoja atsevišķas apdrošināšanas nozares nepilnības – īpaši attiecībā uz apdrošinājuma ņēmēju skaidru izpratni par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un tajos apdrošināto risku apjomu un izņēmumiem, kad apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Latvijas Bankas izstrādātie priekšlikumi palīdzēs apdrošinājuma ņēmējiem labāk izprast individuālo apdrošināšanas līgumu nosacījumus un to piemērotību viņu vajadzībām.”
Latvijas Banka vairākās sanāksmēs ir tikusies ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar vētras un stipro lietusgāžu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, kopīgi vērtējot nepieciešamos pasākumus apdrošināšanas nozares darbības pilnveidei.
Jau šobrīd apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai un apdrošināšanas līguma noslēgšanai dažādos normatīvajos aktos ir noteiktas detalizētas prasības, paredzot virkni pienākumu gan apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī apdrošinājuma ņēmējiem. Apdrošinātājiem ir jāsniedz viegli lasāma, saprotama un salīdzināma apdrošināšanas produkta informācija, t. sk. jāsagatavo standartizēts īpašuma apdrošināšanas produkta informācijas dokuments. Savukārt apdrošinājuma ņēmējiem ir pienākums ar šo informāciju iepazīties, lai izprastu apdrošināšanas līguma nosacījumus un to piemērotību viņu vajadzībām.
Ar mērķi vienkāršot un padarīt apdrošinājuma ņēmējiem skaidrākus un saprotamākus apdrošināšanas līguma noteikumus, Latvijas Banka ierosina noteikt prasību apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavot vienkāršā valodā, pamatojoties uz Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartu par vienkāršās valodas lietošanu.
Šobrīd praksē apdrošinājuma ņēmējiem personalizēta informācija, piemēram, konkrētā apdrošināšanas līguma riski, apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma summa, tiek iekļauta apdrošināšanas polisē, savukārt apdrošināšanas līguma noteikumi visbiežāk ir vispārīgi un attiecināmi uz apdrošināšanas produktu kopumā – tie nav personalizēti. Latvijas Bankas priekšlikums paredz noteikt prasību apdrošināšanas polisē iekļaut personalizētu informāciju par apdrošinātajiem riskiem, norādot arī to definīcijas un apdrošināto risku izņēmumus. Tādējādi apdrošināšanas polisē vienkopus tiktu sniegta visa būtiskākā informācija par apdrošinātajiem riskiem, kas izriet tieši no apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma.
Apdrošinājuma ņēmējiem vieglāk saprotams un skaidrs ir tāds apdrošināšanas produkta informācijas dokuments, kurā atspoguļota būtiskākā apdrošināšanas produkta informācija viegli lasāmā, saprotamā un salīdzināmā veidā. Jau šobrīd apdrošināšanas izplatītājam ir pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas iepazīstināt apdrošinājuma ņēmēju ar šo dokumentu, taču, lai šo prasību papildus akcentētu un uzsvērtu tās nozīmību, Latvijas Banka piedāvā noteikt apdrošināšanas izplatītājam pienākumu pierādīt šīs prasības ievērošanu, ja starp apdrošināšanas izplatītāju un apdrošinājuma ņēmēju ir radies strīds.
Vēl par tēmu:
Aiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālāk