Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei

Latvijas Banka ir izstrādājusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei un atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju – iepazīstinājusi ar nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. To apstiprināšana un piemērošana veicinās skaidrākas, precīzākas un saprotamākas informācijas sniegšanu apdrošinājuma ņēmējiem apdrošināšanas pakalpojumu iegādes laikā.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile akcentē: “Vētras un stipro lietusgāžu radītie postījumi šā gada jūlija beigās un tiem sekojošā apdrošinātāju iesaiste apdrošinātajiem īpašumiem radīto zaudējumu atlīdzināšanā izgaismoja atsevišķas apdrošināšanas nozares nepilnības – īpaši attiecībā uz apdrošinājuma ņēmēju skaidru izpratni par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un tajos apdrošināto risku apjomu un izņēmumiem, kad apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Latvijas Bankas izstrādātie priekšlikumi palīdzēs apdrošinājuma ņēmējiem labāk izprast individuālo apdrošināšanas līgumu nosacījumus un to piemērotību viņu vajadzībām.”
Latvijas Banka vairākās sanāksmēs ir tikusies ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar vētras un stipro lietusgāžu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, kopīgi vērtējot nepieciešamos pasākumus apdrošināšanas nozares darbības pilnveidei.
Jau šobrīd apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai un apdrošināšanas līguma noslēgšanai dažādos normatīvajos aktos ir noteiktas detalizētas prasības, paredzot virkni pienākumu gan apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī apdrošinājuma ņēmējiem. Apdrošinātājiem ir jāsniedz viegli lasāma, saprotama un salīdzināma apdrošināšanas produkta informācija, t. sk. jāsagatavo standartizēts īpašuma apdrošināšanas produkta informācijas dokuments. Savukārt apdrošinājuma ņēmējiem ir pienākums ar šo informāciju iepazīties, lai izprastu apdrošināšanas līguma nosacījumus un to piemērotību viņu vajadzībām.
Ar mērķi vienkāršot un padarīt apdrošinājuma ņēmējiem skaidrākus un saprotamākus apdrošināšanas līguma noteikumus, Latvijas Banka ierosina noteikt prasību apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavot vienkāršā valodā, pamatojoties uz Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartu par vienkāršās valodas lietošanu.
Šobrīd praksē apdrošinājuma ņēmējiem personalizēta informācija, piemēram, konkrētā apdrošināšanas līguma riski, apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma summa, tiek iekļauta apdrošināšanas polisē, savukārt apdrošināšanas līguma noteikumi visbiežāk ir vispārīgi un attiecināmi uz apdrošināšanas produktu kopumā – tie nav personalizēti. Latvijas Bankas priekšlikums paredz noteikt prasību apdrošināšanas polisē iekļaut personalizētu informāciju par apdrošinātajiem riskiem, norādot arī to definīcijas un apdrošināto risku izņēmumus. Tādējādi apdrošināšanas polisē vienkopus tiktu sniegta visa būtiskākā informācija par apdrošinātajiem riskiem, kas izriet tieši no apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma.
Apdrošinājuma ņēmējiem vieglāk saprotams un skaidrs ir tāds apdrošināšanas produkta informācijas dokuments, kurā atspoguļota būtiskākā apdrošināšanas produkta informācija viegli lasāmā, saprotamā un salīdzināmā veidā. Jau šobrīd apdrošināšanas izplatītājam ir pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas iepazīstināt apdrošinājuma ņēmēju ar šo dokumentu, taču, lai šo prasību papildus akcentētu un uzsvērtu tās nozīmību, Latvijas Banka piedāvā noteikt apdrošināšanas izplatītājam pienākumu pierādīt šīs prasības ievērošanu, ja starp apdrošināšanas izplatītāju un apdrošinājuma ņēmēju ir radies strīds.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk