Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei
Latvijas Banka ir izstrādājusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei un atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju – iepazīstinājusi ar nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. To apstiprināšana un piemērošana veicinās skaidrākas, precīzākas un saprotamākas informācijas sniegšanu apdrošinājuma ņēmējiem apdrošināšanas pakalpojumu iegādes laikā.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile akcentē: “Vētras un stipro lietusgāžu radītie postījumi šā gada jūlija beigās un tiem sekojošā apdrošinātāju iesaiste apdrošinātajiem īpašumiem radīto zaudējumu atlīdzināšanā izgaismoja atsevišķas apdrošināšanas nozares nepilnības – īpaši attiecībā uz apdrošinājuma ņēmēju skaidru izpratni par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un tajos apdrošināto risku apjomu un izņēmumiem, kad apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Latvijas Bankas izstrādātie priekšlikumi palīdzēs apdrošinājuma ņēmējiem labāk izprast individuālo apdrošināšanas līgumu nosacījumus un to piemērotību viņu vajadzībām.”
Latvijas Banka vairākās sanāksmēs ir tikusies ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar vētras un stipro lietusgāžu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, kopīgi vērtējot nepieciešamos pasākumus apdrošināšanas nozares darbības pilnveidei.
Jau šobrīd apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai un apdrošināšanas līguma noslēgšanai dažādos normatīvajos aktos ir noteiktas detalizētas prasības, paredzot virkni pienākumu gan apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī apdrošinājuma ņēmējiem. Apdrošinātājiem ir jāsniedz viegli lasāma, saprotama un salīdzināma apdrošināšanas produkta informācija, t. sk. jāsagatavo standartizēts īpašuma apdrošināšanas produkta informācijas dokuments. Savukārt apdrošinājuma ņēmējiem ir pienākums ar šo informāciju iepazīties, lai izprastu apdrošināšanas līguma nosacījumus un to piemērotību viņu vajadzībām.
Ar mērķi vienkāršot un padarīt apdrošinājuma ņēmējiem skaidrākus un saprotamākus apdrošināšanas līguma noteikumus, Latvijas Banka ierosina noteikt prasību apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavot vienkāršā valodā, pamatojoties uz Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartu par vienkāršās valodas lietošanu.
Šobrīd praksē apdrošinājuma ņēmējiem personalizēta informācija, piemēram, konkrētā apdrošināšanas līguma riski, apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma summa, tiek iekļauta apdrošināšanas polisē, savukārt apdrošināšanas līguma noteikumi visbiežāk ir vispārīgi un attiecināmi uz apdrošināšanas produktu kopumā – tie nav personalizēti. Latvijas Bankas priekšlikums paredz noteikt prasību apdrošināšanas polisē iekļaut personalizētu informāciju par apdrošinātajiem riskiem, norādot arī to definīcijas un apdrošināto risku izņēmumus. Tādējādi apdrošināšanas polisē vienkopus tiktu sniegta visa būtiskākā informācija par apdrošinātajiem riskiem, kas izriet tieši no apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma.
Apdrošinājuma ņēmējiem vieglāk saprotams un skaidrs ir tāds apdrošināšanas produkta informācijas dokuments, kurā atspoguļota būtiskākā apdrošināšanas produkta informācija viegli lasāmā, saprotamā un salīdzināmā veidā. Jau šobrīd apdrošināšanas izplatītājam ir pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas iepazīstināt apdrošinājuma ņēmēju ar šo dokumentu, taču, lai šo prasību papildus akcentētu un uzsvērtu tās nozīmību, Latvijas Banka piedāvā noteikt apdrošināšanas izplatītājam pienākumu pierādīt šīs prasības ievērošanu, ja starp apdrošināšanas izplatītāju un apdrošinājuma ņēmēju ir radies strīds.
Vēl par tēmu:
Latvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākInvestori saglabā optimismu: augustā finanšu tirgi mēreni atgūstas
Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālākVasarā īpašuma uzlabošanā iegulda teju katrs Latvijas iedzīvotājs; visvairāk – vīrieši
Vasara nav tikai atpūtas un ceļojumu sezona – tā ir arī aktīvākais īpašumu labiekārtošanas laiks. Bankas Citadele veiktajā aptaujā noskaidrots, ka Latvijā 70 % aptaujāto vasarā veic...
Lasīt tālāk