Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei
Latvijas Banka ir izstrādājusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei un atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju – iepazīstinājusi ar nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. To apstiprināšana un piemērošana veicinās skaidrākas, precīzākas un saprotamākas informācijas sniegšanu apdrošinājuma ņēmējiem apdrošināšanas pakalpojumu iegādes laikā.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile akcentē: “Vētras un stipro lietusgāžu radītie postījumi šā gada jūlija beigās un tiem sekojošā apdrošinātāju iesaiste apdrošinātajiem īpašumiem radīto zaudējumu atlīdzināšanā izgaismoja atsevišķas apdrošināšanas nozares nepilnības – īpaši attiecībā uz apdrošinājuma ņēmēju skaidru izpratni par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un tajos apdrošināto risku apjomu un izņēmumiem, kad apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Latvijas Bankas izstrādātie priekšlikumi palīdzēs apdrošinājuma ņēmējiem labāk izprast individuālo apdrošināšanas līgumu nosacījumus un to piemērotību viņu vajadzībām.”
Latvijas Banka vairākās sanāksmēs ir tikusies ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar vētras un stipro lietusgāžu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, kopīgi vērtējot nepieciešamos pasākumus apdrošināšanas nozares darbības pilnveidei.
Jau šobrīd apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai un apdrošināšanas līguma noslēgšanai dažādos normatīvajos aktos ir noteiktas detalizētas prasības, paredzot virkni pienākumu gan apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī apdrošinājuma ņēmējiem. Apdrošinātājiem ir jāsniedz viegli lasāma, saprotama un salīdzināma apdrošināšanas produkta informācija, t. sk. jāsagatavo standartizēts īpašuma apdrošināšanas produkta informācijas dokuments. Savukārt apdrošinājuma ņēmējiem ir pienākums ar šo informāciju iepazīties, lai izprastu apdrošināšanas līguma nosacījumus un to piemērotību viņu vajadzībām.
Ar mērķi vienkāršot un padarīt apdrošinājuma ņēmējiem skaidrākus un saprotamākus apdrošināšanas līguma noteikumus, Latvijas Banka ierosina noteikt prasību apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavot vienkāršā valodā, pamatojoties uz Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartu par vienkāršās valodas lietošanu.
Šobrīd praksē apdrošinājuma ņēmējiem personalizēta informācija, piemēram, konkrētā apdrošināšanas līguma riski, apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma summa, tiek iekļauta apdrošināšanas polisē, savukārt apdrošināšanas līguma noteikumi visbiežāk ir vispārīgi un attiecināmi uz apdrošināšanas produktu kopumā – tie nav personalizēti. Latvijas Bankas priekšlikums paredz noteikt prasību apdrošināšanas polisē iekļaut personalizētu informāciju par apdrošinātajiem riskiem, norādot arī to definīcijas un apdrošināto risku izņēmumus. Tādējādi apdrošināšanas polisē vienkopus tiktu sniegta visa būtiskākā informācija par apdrošinātajiem riskiem, kas izriet tieši no apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma.
Apdrošinājuma ņēmējiem vieglāk saprotams un skaidrs ir tāds apdrošināšanas produkta informācijas dokuments, kurā atspoguļota būtiskākā apdrošināšanas produkta informācija viegli lasāmā, saprotamā un salīdzināmā veidā. Jau šobrīd apdrošināšanas izplatītājam ir pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas iepazīstināt apdrošinājuma ņēmēju ar šo dokumentu, taču, lai šo prasību papildus akcentētu un uzsvērtu tās nozīmību, Latvijas Banka piedāvā noteikt apdrošināšanas izplatītājam pienākumu pierādīt šīs prasības ievērošanu, ja starp apdrošināšanas izplatītāju un apdrošinājuma ņēmēju ir radies strīds.
Vēl par tēmu:
Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālākKIB: nebanku sektorā biežāk aizņemas iedzīvotāji ar sliktāku kredītreitingu
Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu...
Lasīt tālākFM: Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti
Pirmdien, 12. maijā, Briselē notiekošajā Eirogrupas sanāksmē Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un ministrijas pārstāvji piedalās diskusijās par jautājumiem, kas skar...
Lasīt tālākNekrāt var atļauties tikai turīgi cilvēki – kāpēc tā?
Laikā, kad vērtspapīru tirgus piedzīvo vētrai raksturīgu viļņošanos, pieaug iedzīvotāju bažas par savu uzkrājumu drošību un ieguldītās naudas nākotni. Ne velti savu augstāko līmeni...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālāk