• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
21/09/2018, Kategorija: Finanses, bankas

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu. Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs. Tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, piemiņas monētas ar Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņiem ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. L. Šēnbergs ir Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks, 19 kolekcijas monētu grafiskā dizaina autors. J. Strupulis veidojis grafisko dizainu divām, bet plastisko veidojumu – vairākiem desmitiem Latvijas Bankas kolekcijas un apgrozības monētu. Šīs eiro piemiņas monētas Eiropas puse ar nominālvērtības norādi (mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx)), materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.

Latvijas Bankas izlaistajām piemiņas monētām nacionālajā pusē ir uzraksts “LATVIJA”, un monētas jostu, tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām, rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunā 2 eiro monēta kalta Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija).

Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Latvijas Republikas Satversmes 3. pantā. Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā ir četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem.

Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa “Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem” ar likuma spēku noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. 1930. gadā tos radīja mākslinieks Kārlis Krauze (1904–1942), un Zemgales ģerbonī atveidots sudraba alnis zilā laukā.

Zemgale ir vienīgais Latvijas kultūrvēsturiskais apgabals, kas robežojas gan ar Kurzemi, gan Vidzemi un Latgali. Šeit ir vieni no auglīgākajiem labības tīrumiem Ziemeļeiropā, kas daudzus gadsimtus nodrošinājuši reģiona turību. Novads pazīstams arī ar savu bagātīgo upju tīklu un vēsturi, kurā īpaša vieta ir zemgaļu 13. gs. brīvības cīņām.

Jaunās piemiņas monētas nonāks apgrozībā tāpat kā cita skaidrā nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monētas būs pieejamas apmaiņai no trešdienas, 26. septembra. Monētas tirāža ir 0.5 milj. eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētu apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. Kopējā monētas tirāža suvenīriesaiņojumā ir 7 000 eksemplāru, no kuriem 2 000 eksemplāru iekļauti īpašā komplektā. Tāpēc Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā atsevišķi būs iespējams iegādāties 5 000 eksemplāru (cena Latvijas Bankas kasēs – 7.30 eiro).

Kopā būs pieejami 2 000 monētu komplekti, kuros iekļautas visas četras kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās 2 eiro piemiņas monētas suvenīriesaiņojumā.

768 skatījumi




Video

Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās

15/04/2026

Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...

Lasīt tālāk
Video

Kāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?

14/04/2026

Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...

Lasīt tālāk
Video

Trīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā

13/04/2026

Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm

24/03/2026

Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?

19/03/2026

Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...

Lasīt tālāk
Video

SEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem

19/03/2026

Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada

17/03/2026

Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Valdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai

17/03/2026

Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu

16/03/2026

Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...

Lasīt tālāk
Video

Zeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?

13/03/2026

Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...

Lasīt tālāk