Latvijas Banka izlaiž “Brīnumu monētu”
Šodien, 22. decembrī, Latvijas Banka izlaidusi sudraba kolekcijas monētu “Brīnumu monēta”, kura aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, paverot ceļu uz brīnumiem un cerību.
Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 22. decembra plkst. 12.00. Covid‑19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasē. Tīmekļvietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.
Monētā iekalts vēstījums, ka atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle.
Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs.
Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā.
Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir monētas reversā attēlotā ziedošā pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku.
Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.
“Brīnumu monētas” grafisko dizainu veidojusi māksliniece Dana Jasinkeviča.
Jauno monētu no 22. decembra plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv. Monētas cena – 62.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 1 monēta. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
“Brīnumu monēta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo kolekcijas monētas pēc būtības ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
BRĪNUMU MONĒTA
Nominālvērtība – 5 eiro
Svars – 28.28 g
Diametrs – 38.61 mm
Metāls – 925° sudrabs
Kvalitāte – proof; ar krāsu uzdruku aversā un reversā; aversā matējums ar intensitātes pāreju uz proof virsmas.
Grafiskais dizains: Dana Jasinkeviča
Monēta kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle.
Brīnumu monēta aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, ļaut tai pavērt mums ceļu uz brīnumiem un cerību. Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs.
Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā.
Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir ziedoša pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku.
Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 42 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Vēl par tēmu:
Gandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālāk