Latvijas apdrošināšanas kompānijas saņēmušas ap 300 zemnieku pieteikumus par lietavās cietušo labību

Latvijas apdrošināšanas kompānijas līdz šim saņēmušas aptuveni 300 lauksaimnieku zaudējumu pieteikumus par stiprajās lietavās un vējā cietušajiem labības laukiem, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.
“Saņemti šobrīd ap 300 pieteikumu apdrošinātājiem. Visticamāk, būs vēl. Šī ir tā aisberga redzamā daļa. Pieteiktā summa šobrīd ir ap trim miljoniem eiro. Gala skaitlis būs zināms tad, kad būs skaidrs, cik no šiem veldrē sagāztajiem labības laukiem tiks nokulti,” norādīja Abāšins.
Pēc viņa teiktā, lauksaimniekiem ir paredzēts valsts atbalsts sējumu apdrošināšanai, un nozarē to arī labprāt izmanto.
“Gadus piecus atpakaļ apdrošināmo sējumu plātība bija ap 200 000 hektāru, bet šogad tā sasniegs 400 000 hektārus. 2015. gadā sējumus apdrošināja ap 50 saimniecības, bet šogad – ap 1000. Tā kā tā tendence ir viennozīmīgi skaidra, ka arvien vairāk zemnieku valsts subsidēto instrumentu izmanto,” piebilda Abāšins.
Kā zināms, “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons nesen informēja, ka lietusgāzes ar vēju ir nodarījušas lielu postu sējumiem, īpaši Zemgalē un Kurzemē ir saimniecības, kur 5-95% labības ir noguldīta zemē, valstī kopumā tie ir aptuveni 20%, bet situācija ar katru dienu var mainīties.
Pēc viņa teiktā, raža nav vēl zudusi, taču būs apgrūtināta novākšana, kā arī tā būs dārgāka: “Raža nav vēl zudusi, taču būs apgrūtināta novākšana, būs jāiegulda papildu finansējums kaltēšanā, visticamāk, var pazust kvalitāte, graudi vairāk būs izmantojami lopbarībā. Skaidrs, ka veldres dēļ 5-30% labības var nenovākt un tā var palikt zemē.”
Trons atzīmēja, ka būtiski ir, lai vairs neturpinās lietavas.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālāk