• Tweet

Piektdien, 7. oktobrī, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, lai pārrunātu Latvijas Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanu un no EK saņemto maksājumu 201 miljona eiro apmērā* par pirmajiem deviņiem izpildītajiem AF plāna rādītājiem nevienlīdzības mazināšanas, likuma varas un digitālās transformācijas jomās.

Latvija saņem pirmo Atveseļošanas fonda plāna maksājumu 201 miljona eiro apmērā. Maksājuma saņemšanai Latvija ir īstenojusi vairākas reformas, tai skaitā ir pilnveidota minimāla ienākumu aprēķināšanas metodika, uzlabota infrastruktūra platjoslas internetam reģionos un attālinātajai izglītībai, kā arī atvieglotas normatīvo aktu prasības īres mājokļu būvniecībai. Nākamajā posmā uzsvars tiks likts uz reformām un investīcijām enerģijas jomā, nodrošinot enerģētisko neatkarību un emisiju samazināšanu,“ uzsver V.Dombrovskis.

No EK saņemtais pirmais maksājums nodrošinās tālāko naudas plūsmu AF plānā paredzētām investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātēm, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanai, tāpat arī veselības jomai, stiprinot slimnīcu gatavību epidemioloģiskajām krīzēm un veicinot kvalitatīvu veselības pakalpojumu pieejamību.

Šobrīd ir būtiski nemazināt uzņemto tempu, attiecīgi atbildīgajām ministrijām līdz nākamā gada vasarai jāspēj izpildīt jau nākamie 49 AF plānā noteiktie reformu pasākumi, par kuru izpildi Latvija EK plāno iesniegt finansiāli apjomīgāko maksājuma pieprasījumu 503 miljonu eiro apmērā,” norāda J. Reirs. Vienlaikus arī uzsver, ka AF plāna īstenošana ir ļoti būtiska, lai stiprinātu tautsaimniecību šajos pasaules un Latvijas ekonomikai sarežģītajos apstākļos, turklāt AF līdzekļi sniegs būtisku pienesumu arī tāda šobrīd aktuāla izaicinājuma risināšanā kā Eiropas enerģētiskās neatkarības nodrošināšana.

ES prasības paredz, ka pieprasītais maksājums katras valsts budžetā tiek ieskaitīts tikai ar nosacījumu, ja izpildīti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji. Lai saņemtu visu AF finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā, Latvijai līdz 2026. gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 214 mērķus un rādītājus, kas ir sadalīti 6 maksājumos reizi gadā no EK.

Lielāko maksājuma pieprasījumu 503 miljonu eiro apmērā Latvija EK plāno iesniegt 2023. gadā par 49 rādītājiem, no kuriem deviņi uz šo brīdi jau ir izpildīti, piemēram, pieņemti Ekonomikas ministrijas virzītie noteikumi, veicinot mūsdienu dzīves prasībām atbilstošu mājokļu pieejamību reģionos. Tā ir viena no šī brīža valsts prioritātēm, ņemot vērā privāto investīciju trūkumu daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā un vienlaikus pieprasījumu pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem, kā rezultātā mājsaimniecībām trūkst izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu.

Ar pirmajiem deviņiem sasniegtajiem atskaites punktiem Latvija aktīvi īstenojusi savu AF plāna reformu programmu, tai skaitā veikti nepieciešamie soļi, attīstot minimālā ienākuma atbalsta sistēmu, pieņemts likums par īrnieku un izīrētāju tiesību līdzsvarošanu, ieviesti noteikumi konkurences vides uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai publiskajā iepirkumā, kā arī pieņemti likuma grozījumi, lai apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tāpat arī sperti soļi, lai sakārtotu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu un mazinātu digitālo plaisu sociāli neaizsargātajiem skolēniem attālinātajās mācībās.