Kvēlspuldzes pērk divtik vairāk
Tā kā no šodienas tirgotāji visā Eiropas Savienībā vairs nedrīkst iepirkt pārdošanai 60 W kvēldiegu spuldzes, jārēķinās, ka tās ar laiku pazudīs no veikalu plauktiem, tāpat kā 100 un 75 W spuldzes, kuru tirdzniecības ierobežojums stājās spēkā attiecīgi 2009. un 2010. gadā.
Augustā pieprasījums pēc 60W kvēlspuldzēm ir dubultojies, jo daļa iedzīvotāju un uzņēmumu cenšas izveidot šo spuldžu rezerves.
Veido krājumus
Šobrīd 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas spuldzes. Rimi lielveikalos pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir pieaudzis par 45 procentiem salīdzinājumā ar jūliju, Neatkarīgo informēja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Vakar Rimi veikalos bija nopērkamas deviņu veidu 60 W kvēlspuldzes cenu amplitūdā no 0,19 līdz 0,89 latiem.
Pašlaik 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas arī gandrīz visos Maxima veikalos, un to cena svārstās no 0,19 līdz 0,49 latiem. «Ja vien nesāksies ažiotāža un cilvēki tās masveidā neizpirks, tās pietiks aptuveni 50 dienām,» Neatkarīgajai stāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Savukārt K–Rauta veikalos 60 W kvēlspuldzes vairumā šobrīd iepērkot uzņēmumu pārstāvji un atsevišķos K–Rauta veikalos šāda veida spuldzes vairs nav nopērkamas,
Neatkarīgajai atklāja K–Rauta elektroinstalāciju un apgaismes nodaļas vadītājs Jānis Putniņš. «Spuldžu ražotāji ir informējuši veikalu tīklu K–Rauta, ka turpmāk vairs nesaņemsim 60 W kvēlspuldzes. Individuālu mājokļu īpašnieki neizrāda pastiprinātu interesi par kvēlspuldžu iegādi ilgāka laika rezervei. Iespējams, cilvēki par šo jaunumu nav informēti, tomēr arī redzams, ka viņi arī līdz šim aizvien vairāk iegādājās ekonomiskās, nevis kvēlspuldzes. Savukārt firmu pārstāvji īsā laikā ir izpirkuši gandrīz visas 60 W kvēlspuldzes, kas bija veikalu tīkla K–Rauta krājumos. Atsevišķos veikalos šāda veida spuldzes vairs nav nopērkamas, bet citos to pietiks aptuveni nedēļu ilgai tirdzniecībai. Lielāks kvēlspuldžu daudzums vēl pieejams tikai K–Rauta veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē Rīgā. Vienā 60 W kvēlspuldžu iepakojumā ir 10 spuldžu, un rezervju veidotāji iegādājas uzreiz vidēji pa pieciem līdz astoņiem iepakojumiem,» stāstīja J. Putniņš. Pēc viņa teiktā, K–Rauta nav speciāli veicis lielāku kvēlspuldžu rezerves iepirkumu. Lai arī kvēlspuldzes maksā lētāk, tomēr esot redzams, ka iedzīvotāji ir sapratuši līdzvērtīgu gaismu sniedzošo ekonomisko spuldžu izdevīgumu. Tās ir ekonomiskākas, kalpo ilgāk, akciju laikā nopērkamas par latu gabalā. Savukārt vienas 60 W kvēlspuldzes cena ir 0,21 lats.
Tajā pašā laikā atsevišķās tirdzniecības vietās un interneta veikalos joprojām var nopirkt arī 100 W, gan 75 W spuldzes, lai gan to tirdzniecības ierobežojums stājās spēkā attiecīgi 2009. un 2010. gadā. Šobrīd 75 W spuldzes cena interneta veikalos svārstās no 28 līdz 30 santīmiem. Pirms gada šādas spuldzes varēja nopirkt par 17 santīmiem.
Pērk ekonomijai, ne labsajūtai
Pie Rimi lielveikala K. Barona ielā sastaptā Ausmas kundze, kura šajā veikalā bija nopirkusi piecas 60 vatu kvēlspuldzes, Neatkarīgajai atzina, ka viņai kvēlspuldzes patīkot daudz labāk nekā modernās ekonomiskās spuldzes, tāpēc viņa nolēmusi iegādāties tās ar rezervi, jo drīzumā, iespējams, tās vairs nevarēs nopirkt. «Esmu izmēģinājusi arī ekonomiskās spuldzes, taču nekādu lielo ekonomiju nejutu. Tās ir dārgākas un nebūt nekalpo tik ilgi, kā tiek solīts. Kad tās ir izdegušas, ekonomiskās spuldzes jānodod speciālās vietās. Es nemaz nezinu, kur tādas ir. Kvēlspuldzēm ir patīkamāka gaisma, turklāt es nemaz tik daudz nededzinu gaismu, lai justu lielu atšķirību elektrības rēķinā,» sacīja Ausma.
Savukārt Ozolnieku novadā privātmājā dzīvojošais Otto Neatkarīgajai skaidroja, ka jau kopš 2008. gada izdegušo kvēldiegu spuldžu vietā viņš konsekventi pirka ekonomiskās spuldzes un ar tām aizvietoja izdegušās vecmāmiņas. «Kopumā esmu nomainījis 40 spuldžu. Lai gan spuldžu ražotāji bija solījuši, ka tās darbosies piecus gadus, desmit no tām šo trīs gadu laikā ir izdegušas, un tās nācās nomainīt. Es neprotestēju, jo izdega tās spuldzes, kuras praktiski dega visu laiku, tāpēc arī ražotāju paredzētās stundas notērējās ātrāk nekā piecu gadu laikā. Tomēr, neskatoties uz to, ekonomija ir acīm redzama. Spuldžu nomaiņa man izmaksāja 80 latu, bet naudas izteiksmē ietaupīju 25 procentus, lai gan elektroierīču klāsts mūsu mājā pieauga,» Neatkarīgajai stāstīja Otto. Šobrīd, mainot spuldzes, viņš rīkotos gudrāk, proti, vietās, kur nepieciešama tikai dežūrgaisma, viņš izmantotu LED spuldzes, jo tās ir vēl ekonomiskākas un kalpo ilgāk, un noteikti vairs nepirktu ķīniešu lētās ekonomiskās spuldzes. Otto iesaka uzreiz pirkt kvalitatīvas, kaut arī dārgākas ekonomiskās spuldzes.
Cer uz ietaupījumu
Nākamā gada 1. septembrī tiks ierobežota arī 40 W un 25 W kvēlspuldžu pārdošana. Kvēlspulžu vietā Eiropas Savienība iesaka izmantot ekonomiskās spuldzes. Kā galvenā ekonomisko fluorescento spuldzīšu priekšrocība tiek minēta to spēja kalpot ilgāk un patērēt mazāk elektroenerģijas. Parastās kvēlspuldzes 90% patērētās elektroenerģijas pārvērš siltumā un tikai 10% – gaismā. Pēc EK domām, pārejot no kvēldiega spuldzēm uz ekonomiskajām, elektrības patēriņš mājsaimniecībās samazināšoties par 10–15%, bet kopumā visi ES iedzīvotāji ietaupīšot 40 teravatstundu elektroenerģijas.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk