Kredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai

Finanšu ministrijā šobrīd norit darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attiektos uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam. Jautājumu paredzēts izskatīt valdībā kopā ar priekšlikumiem atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam.
Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinātu finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varētu notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu.
Solidaritātes iemaksas bāzei par pamatu plānots noteikt neto procentu ienākumus jeb starpību starp kredītiestāžu procentu ienākumiem un procentu izdevumiem.
Plānots, ka solidaritātes iemaksas modelis pēc būtības balstīsies uz Lietuvā jau šobrīd spēkā esošo modeli. Līdzīgi kā Lietuvā, iemaksu likme ir plānota 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu ienākuma daļas, kas būtiski pārsniedz vidējo gada neto procentu ienākumu pirms Euribor likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu ekonomisko darbību.
Vienlaikus tiek strādāts arī pie atlaižu modeļa, kas būtu piesaistīts kredītiestāžu kreditēšanas pieauguma rādītājam. Paredzēts, ka atlaide varētu sasniegt pat 100% no maksājamās iemaksas, ja kredītiestādes kreditēšanas apjomi būtiski pieaugtu.
Līdz ar solidaritātes iemaksas ieviešanu tiek plānots budžeta ieņēmumu pieaugums 96 miljonu eiro apmērā 2025. gadā, kā arī turpmākajos divos gados no kredītiestāžu solidaritātes iemaksām plānots ieņemt ap 80 miljoniem eiro gadā, tādējādi nodrošinot iespēju novirzīt šos ieņēmumus nacionālās drošības stiprināšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdz ar solidaritātes iemaksas ieviešanu kredītiestādēm varētu nedaudz samazināties to uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu apmērs.
Regulējumu sākotnēji izstrādāja Finanšu ministrija, konsultējoties ar Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Konsultācijas par regulējumu notiek arī ar Finanšu nozares asociāciju.
Plānots, ka šis jautājums tiks izskatīts 19. septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk