Kredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai

Finanšu ministrijā šobrīd norit darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attiektos uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam. Jautājumu paredzēts izskatīt valdībā kopā ar priekšlikumiem atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam.
Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinātu finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varētu notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu.
Solidaritātes iemaksas bāzei par pamatu plānots noteikt neto procentu ienākumus jeb starpību starp kredītiestāžu procentu ienākumiem un procentu izdevumiem.
Plānots, ka solidaritātes iemaksas modelis pēc būtības balstīsies uz Lietuvā jau šobrīd spēkā esošo modeli. Līdzīgi kā Lietuvā, iemaksu likme ir plānota 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu ienākuma daļas, kas būtiski pārsniedz vidējo gada neto procentu ienākumu pirms Euribor likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu ekonomisko darbību.
Vienlaikus tiek strādāts arī pie atlaižu modeļa, kas būtu piesaistīts kredītiestāžu kreditēšanas pieauguma rādītājam. Paredzēts, ka atlaide varētu sasniegt pat 100% no maksājamās iemaksas, ja kredītiestādes kreditēšanas apjomi būtiski pieaugtu.
Līdz ar solidaritātes iemaksas ieviešanu tiek plānots budžeta ieņēmumu pieaugums 96 miljonu eiro apmērā 2025. gadā, kā arī turpmākajos divos gados no kredītiestāžu solidaritātes iemaksām plānots ieņemt ap 80 miljoniem eiro gadā, tādējādi nodrošinot iespēju novirzīt šos ieņēmumus nacionālās drošības stiprināšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdz ar solidaritātes iemaksas ieviešanu kredītiestādēm varētu nedaudz samazināties to uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu apmērs.
Regulējumu sākotnēji izstrādāja Finanšu ministrija, konsultējoties ar Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Konsultācijas par regulējumu notiek arī ar Finanšu nozares asociāciju.
Plānots, ka šis jautājums tiks izskatīts 19. septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Vēl par tēmu:
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālāk