Kredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai

Finanšu ministrijā šobrīd norit darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attiektos uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam. Jautājumu paredzēts izskatīt valdībā kopā ar priekšlikumiem atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam.
Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinātu finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varētu notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu.
Solidaritātes iemaksas bāzei par pamatu plānots noteikt neto procentu ienākumus jeb starpību starp kredītiestāžu procentu ienākumiem un procentu izdevumiem.
Plānots, ka solidaritātes iemaksas modelis pēc būtības balstīsies uz Lietuvā jau šobrīd spēkā esošo modeli. Līdzīgi kā Lietuvā, iemaksu likme ir plānota 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu ienākuma daļas, kas būtiski pārsniedz vidējo gada neto procentu ienākumu pirms Euribor likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu ekonomisko darbību.
Vienlaikus tiek strādāts arī pie atlaižu modeļa, kas būtu piesaistīts kredītiestāžu kreditēšanas pieauguma rādītājam. Paredzēts, ka atlaide varētu sasniegt pat 100% no maksājamās iemaksas, ja kredītiestādes kreditēšanas apjomi būtiski pieaugtu.
Līdz ar solidaritātes iemaksas ieviešanu tiek plānots budžeta ieņēmumu pieaugums 96 miljonu eiro apmērā 2025. gadā, kā arī turpmākajos divos gados no kredītiestāžu solidaritātes iemaksām plānots ieņemt ap 80 miljoniem eiro gadā, tādējādi nodrošinot iespēju novirzīt šos ieņēmumus nacionālās drošības stiprināšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdz ar solidaritātes iemaksas ieviešanu kredītiestādēm varētu nedaudz samazināties to uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu apmērs.
Regulējumu sākotnēji izstrādāja Finanšu ministrija, konsultējoties ar Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Konsultācijas par regulējumu notiek arī ar Finanšu nozares asociāciju.
Plānots, ka šis jautājums tiks izskatīts 19. septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Vēl par tēmu:
Baltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālākValsts naftas produktu drošības rezerves veidos elastīgāk
Lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos...
Lasīt tālākIeviesīs nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijās
Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā....
Lasīt tālākSvētdien visi vilcieni sāks kursēt pēc jaunā – ziemas laika
Naktī uz svētdienu, 25. oktobrī, plkst. 4.00 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Lai vilcieni gala stacijās pienāktu atbilstoši ziemas...
Lasīt tālākD. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālākLai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālākLatvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku, Lietuvas – karsē
Latvijas mājokļu tirgū saglabājas līdzsvarota izaugsme – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga...
Lasīt tālākGaidāmajā apkures sezonā palielinās mājokļa pabalstu un paplašinās tā saņēmēju loku
Kurināmā tirgū, kopš vasaras sākuma, bijusi saspringta situācija, savukārt šā gada sākumā piedzīvotais sals aktualizējis jautājumu par gatavību nākamajai apkures sezonai. Lai gan vēl ir...
Lasīt tālākSaeima pieņem grozījumus degvielas cenu samazināšanai
Lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas...
Lasīt tālākFM: kopbudžeta nodokļu ieņēmumi astoņos mēnešos sasnieguši teju 10 miljardus eiro
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot...
Lasīt tālāk