Kravali pēc atjaunošanas amatā atkal varētu atstādināt, atklāj ministre

Bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas vietnieku un Muitas pārvaldes vadītāju Tāli Kravali pēc atjaunošanas amatā atkal varētu atstādināt no amata, intervijā LTV „Rīta Panorāmā” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Reizniece-Ozola atklāja, ka Kravalis varētu tikt atjaunots amatā, jo, iespējams, ir nepamatoti atbrīvots no amata. Kravaļa atlaišanas iemesls bija pielaides valsts noslēpumiem neesamība. Tomēr Finanšu ministrija no Satversmes aizsardzības biroja saņēmusi apstiprinājumu, ka Kravaļa atlaišanas brīdī viņam iepriekš izsniegtā pielaide vēl nebija anulēta.
Vienlaikus gan ministre atklāj, ka pēc atjaunošanas amata nevar izslēgt iespēju, ka Kravali varētu atkal atstādināt.
Jau vēstīts, ka pavasarī vēl toreizējā Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone no amata atbrīvojusi savu vietnieku Tāli Kravali.
Komentējot atlaišanas iemeslus, Pētersone informēja, ka Kravalim beigusies augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam un viņš nav lūdzis to pagarināt.
Tā kā VID vadītāja vietnieka amatā bez šādas pielaides nav iespējams strādāt, Kravalis atbrīvots no amata.
Kā zināms, Kravalis no amata atstādināts pērnā gada oktobrī. Tolaik VID skaidroja, ka Kravalis no amata atstādināts saistībā ar izmeklēšanas laiku. Pret Tāli Kravali Valsts ieņēmumu dienestā ir ierosinātas arī trīs disciplinārlietas, tai skaitā saistībā ar tranzīta procedūru Latvijā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālāk