• Tweet

Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana jau bērnībā palīdz pieņemt labākus lēmumus nākotnē – veidot budžetu, krāt naudu, būt atbildīgam, plānot un iepirkties gudrāk, jo nav noslēpums, ka mainīt ieradumus pieaugušā vecumā ir krietni grūtāk. Kā, kad un kādā veidā bērnam iemācīt finanšu pamatus, naudas vērtību, taupīšanu un kad dot pirmo kabatas naudu, stāsta Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Naudas pamati jau agrīnā bērnībā
Finanšu pratība ir viena no prasmēm, ko bērni var pārņemt no savas ģimenes, tāpēc jau no agra vecuma ir vērtīgi viņus pakāpeniski un dažādos veidos iepazīstināt ar finanšu pasauli. To viegli var izdarīt, piemēram, veikalā, kopīgi iegādājoties pārtikas produktus visai ģimenei. Eksperte iesaka pievērst nozīmi naudas būtībai jau no agras bērnības, kad ir jūtams, ka bērns ir gatavs, piemēram, māk skaitīt un lasīt. Iepazīstinot bērnu ar naudu, ir būtiski izskaidrot pamatus, izstāstīt atšķirību starp monētām un banknotēm, kā arī “digitālo” naudu maksājuma kartēs, spēlēt “veikalu” spēli un citas rotaļas, kurās var iesaistīt neīstu jeb spēļu naudu.

Kad bērns uzsāk skolas gaitas, tas varētu būt piemērots brīdis pievērst uzmanību naudas vērtībai un piešķirt nelielu kabatas naudu – tā kalpos kā praktisks rīks naudas vērtības apguvei. Vecāki bieži izvēlas regulāru kabatas naudu – nedēļas vai mēneša formātā –, kas ļauj bērnam saprast budžeta plānošanas nozīmi. Papildus tam vasaras laikā bērni var iesaistīties nelielos darbos ģimenes uzņēmumos vai palīdzēt mājsaimniecībā, saņemot simbolisku atlīdzību, kas veicina darba un naudas saistības izpratni.
Tajā pašā laikā bērnam var skaidrot, ka nauda tiek iegūta ar pūlēm un darbu, kā arī iepazīstināt ar taupīšanas konceptu, piemēram, izmantojot krājkasi, kurā bērns vai visa ģimene kopīgi krāj kādam sapnim. Tāpat citviet ģimenēs tiek izmantotas bērniem paredzētas finanšu lietotnes, kas ļauj kā bērniem, tā vecākiem pārvaldīt kabatas naudu, sekot līdzi tēriņiem un arī veidot uzkrājumus. Šādi digitālie rīki var būt labs palīgs bērnam jau agrākā vecumā, lai saprastu naudas plūsmu.

Budžeta plānošana un pirmie finanšu lēmumi
Budžeta plānošana jau bērnībā ļaus bērnam saprast naudas krāšanas nozīmi un ilgtermiņā veidot apzinātākas budžeta izvēles. Sākumā, saņemot pirmo kabatas naudu, bērns to, iespējams, iztērēs sīkām lietām, piemēram, našķiem, taču ar laiku un pozitīvu piemēru viņam var veidoties izpratne un motivācija krāt nopietnākiem pirkumiem. Kopā ar bērnu izvirziet kopīgu mērķi: divritenis, jauns viedtālrunis, ar pulti vadāma automašīna vai kāds kopīgs piedzīvojums. Lai kāds būtu bērna mērķis, tā ir lieliska iespēja parādīt uzkrājumu veidošanas un budžeta plānošanas pamatus. Kopīgi izpētiet preces cenu, izvēlieties krāšanas veidu, piemēram, krājkasītē vai bankas kontā, un izplānojiet, cik lielu daļu no kabatas naudas nepieciešams atlikt, lai vēlamajā laikā sakrātu vajadzīgo apjomu. Krāt nav viegli nevienā vecumā, bet, veidojot šo ieradumu jau bērnībā un atbalstot bērnu jauno iemaņu veidošanā, tas noteikti izdosies.

Lai motivētu bērnu krāt, var izmantot vizuālu “krāšanas termometru” vai vienkāršu plakātu, kur kopīgi atzīmēt progresu. Tas palīdz bērnam saprast, cik tuvu viņš ir savam mērķim, un veicina pacietību un apņēmību.

Atbildība par pirmo maksājumu karti
Luminor dati liecina, ka bērni pirmo karti saņem vidēji 10-11 gadu vecumā. Karte ļauj tērēt tikai kontā esošo naudu, un vecāki var uzraudzīt darījumus, uzstādīt limitus un bloķēt pirkumus internetā. Šajā posmā svarīgi ir sarunāties ar bērnu par drošību – PIN koda aizsardzību, rīcību kartes zuduma gadījumā, kā arī par krāpniecības riskiem. Kartes lietošana kļūst par pamatu dziļākām sarunām par finanšu atbildību un digitālo uzvedību.

Tikmēr pusaudžu vecumā bērni kļūst patstāvīgāki – piedalās nometnēs, sporta pasākumos, ceļo. Maksājumu karte kļūst par ikdienas rīku, kas palīdz plānot budžetu, sekot līdzi izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vidēji bērni tērē 50-70 eiro mēnesī, veicot vairāk nekā 20 pirkumus, no kuriem 90% ir bezskaidras naudas darījumi. Bankomātu lietošana ir minimāla, kas liecina par digitālās naudas dominanci. Šajā posmā var kļūt aktuāla arī apdrošināšana vai paplašinātas iespējas, ko piedāvā kredītkarte – ne obligāti ar kredītlīniju, bet kā papildu drošības un ērtību rīks.

Finanšu pratības veidošana ir ģimenes kopīgs uzdevums. Kabatas nauda, pirmā karte un sarunas par drošību ir tikai sākums – vecākiem ir jābūt pacietīgiem, jāveicina bērna vēlme mācīties un jāatbalsta viņa pirmie soļi finanšu pasaulē. Šī iesaiste veido pamatu bērna spējai plānot, uzkrāt un analizēt savus tēriņus – prasmes, kas būs neatsveramas visā turpmākajā dzīvē.