Kam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas

Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā risinājuma vietā, liecina bankas Citadele aptaujas dati.
“Līdzās tradicionālajam modelim nostiprinās arī elastīgāka pieeja, ko biežāk izvēlas jaunākā paaudze. Aptaujas dati rāda, ka līdzās priekšstatam par to, ka rēķinu sedz vīrietis, pieaug atbalsts modelim, kur izmaksas uzņemas tas, kurš aicinājis uz tikšanos, vai arī katrs sedz savu daļu. Gandrīz katrs trešais respondents (28 %) uzskata, ka maksāt vajadzētu iniciatoram, savukārt 11 % atbalsta principu “katram par sevi”. Šī tendence apliecina pakāpenisku attieksmes maiņu finanšu jautājumos attiecībās,” saka bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Izteiktākās atšķirības – paaudžu griezumā
Dati rāda, ka vislielākās viedokļu atšķirības vērojamas starp vecuma grupām. 18–29 gadu vecumā tikai 46 % uzskata, ka pirmajā randiņā jāmaksā vīrietim – tas ir zemākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Šajā vecumā visbiežāk tiek atbalstīts princips “katram par sevi” (16 %).
Savukārt 30–39 gadu grupā tradicionālais skatījums ir izteiktāks – 62 % uzskata, ka maksāt būtu jāuzņemas vīrietim, bet tikai 7 % atbalsta individuālu maksāšanu. Šie rezultāti liecina, ka jaunākā paaudze attiecībās izvēlas vienlīdzīgāku finanšu modeli, kamēr vidējā paaudze saglabā izteiktākas tradicionālās gaidas.
Vīrieši tradicionālāki nekā sievietes
Kopumā dati liecina, ka tradicionālais priekšstats par vīrieša atbildību segt pirmā randiņa izmaksas joprojām dominē, tomēr sabiedrībā arvien skaidrāk iezīmējas arī vienlīdzīgāka pieeja, īpaši sieviešu vidū. 62 % vīriešu uzskata, ka par pirmo randiņu jāmaksā vīrietim, kamēr sieviešu vidū šo viedokli atbalsta 50 %.
Vienlaikus sievietes biežāk nekā vīrieši atbalsta vienlīdzīgāku pieeju norēķiniem – 13% sieviešu izvēlas principu “katrs par sevi” (vīriešu vidū vien 8 %), bet tikai 7 % sieviešu atbalsta maksāšanu uz pusēm (vīriešu vidū vēl mazāk – 4 %).
Kompromisa modelis – maksā tas, kurš aicināja
Salīdzinoši stabilu atbalstu visās vecuma un reģionu grupās saņēmis princips, ka maksāt vajadzētu tam, kurš izrādījis iniciatīvu un aicinājis uz randiņu (28 %). Šī pieeja var tikt interpretēta kā mūsdienīgs kompromiss starp tradicionālo dzimumu lomu sadalījumu un vienlīdzības principu.
“Neveiklais brīdis pie rēķina apmaksas parasti nav saistīts ar naudu, bet gan ar neizrunātām gaidām. Lai mazinātu spriedzi, ieteicams jau laikus vienoties par apmaksas kārtību – piemēram, piedāvājot dalīt rēķinu vai skaidri pasakot, ka šoreiz uzņematies iniciatīvu. Atklāta un pārliecināta komunikācija palīdz izvairīties no pārpratumiem un mulsuma, kā arī stiprina savstarpēju cieņu,” saka Ginta Zemgale.
Vēl par tēmu:
Strādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālākLatvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālāk