• Tweet

Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad ir auguši. Labāk klājies Vidzemes un Rīgas iedzīvotājiem, kā arī jauniešiem. Reģionālās ienākumu izmaiņu atšķirības ilustrē un papildina nozaru attīstības zīmēto ainu.

Ienākumi aug, taču inflācija joprojām spiež palielināt ikdienas tēriņus

Šī gada laikā ienākumi Latvijas iedzīvotājiem ir mainījušies dažādi, rāda aptaujas dati. 41 % iedzīvotāju norāda, ka viņu ienākumi šogad ir palielinājušies. Vairumā gadījumu (27 %) pieaugums ir salīdzinoši neliels, līdz 10 %, savukārt 7 % ziņo par jau būtiskāku kāpumu virs 15 %, bet vēl tikpat par pieaugumu 10-15 % apmērā. Tajā pašā laikā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pirmajā pusgadā vidējā alga pēc nodokļiem sasniedza 1342 eiro, nodrošinot 6,6 % reālu pieaugumu, par spīti inflācijas ietekmei, kuru daļēji kompensēja nodokļu samazināšana.

Ienākumu pieaugums šogad visbiežāk skāris jaunākos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī Vidzemes iedzīvotājus, kam cieši seko Rīga. To varētu skaidrot arī ar to, ka Vidzemes reģionā strauji attīstās tās ekonomiskais kodols – Valmieras, Smiltenes un Cēsu trijstūris. Savukārt Rīgas reģionā aug pakalpojumu eksports, dodot tam pirmo vietu reģionu eksporta sacensībā pēdējos divos gados (2023. un 2024. gadā), saskaņā ar Luminor pētījuma datiem. Mērens pieaugums novērojams galvenokārt mazajās pilsētās, savukārt neliels ienākumu pieaugums visbiežāk novērojams lauku teritorijās. Ienākumi visizteiktāk auguši mājsaimniecībās ar lielāku ienākumu līmeni – virs 1501 eiro, savukārt neliels pieaugums visbiežāk novērots mājsaimniecībās ar mēneša ienākumiem no 1001 līdz 1500 eiro.

“Lai arī daļai iedzīvotāju ienākumi šogad ir pieauguši, inflācijas spiediens joprojām ir jūtams, atsevišķas preces un pakalpojumi arvien ir dārgi, kā rezultātā reālais ienākumu pieaugums dažiem var šķist mazāks. Tas nozīmē, ka finansiālā drošība arvien ir atkarīga no tā, cik apzināti un pārdomāti tiek plānoti tēriņi, tostarp veidoti uzkrājumi. Nelielas ikdienas izvēles var būtiski ietekmēt kopējo budžetu un palīdzēt saglabāt līdzsvaru izmaksu pieaugšanas laikā. Pat neliela naudas summa, ko regulāri noguldām, ilgtermiņā var veidot stabilu drošības spilvenu.

Novērojam, ka sabiedrībā pastāv priekšstats, ka labklājības pieauguma temps mūsu valstī ir viduvējs. Tajā ir patiesības elements. Latvijas ekonomikas sniegums ir bijis izcils vidēji ilgākā laikā, IKP uz iedzīvotāju dinamikā esam otrie ātrākie aiz Lietuvas 30 gadu nogrieznī. Nesenā pagātnē IKP uz iedzīvotāju audzis daudz lēnāk, bet pēdējos 10 gados iezīmējas kontrasts IKP un tādas “konkrētas” labklājības mērījumu dinamikā kā reālā alga. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka pašu iedzīvotāju aptaujās sniegtās atbildes liecina, ka finansiālās iespējas un noskaņojums ir ļoti auguši,” uzsver Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists.

Teju katram piektajam iedzīvotājam ienākumi šogad samazinājušies

53 % iedzīvotāju norāda, ka šī gada laikā viņu ienākumi palikuši nemainīgi vai pat samazinājušies. Tajā skaitā nedaudz vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju (35 %) ienākumu līmenis šogad saglabājies nemainīgs, savukārt 18 % tas ir samazinājies. No tiem 8 % norāda uz būtisku kritumu – par vairāk nekā 15 %. Ienākumi visbiežāk samazinājušies iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, un šī tendence īpaši raksturīga Latgales un Zemgales reģionu iedzīvotājiem.