• Tweet

Pilnvērtīgai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) transportlīdzekļu autoparka atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami katru gadu 10 miljoni eiro, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Pēc viņa sacītā, viņš koalīcijas partnerus lūdzis partnerus kopīgi rast finansējumu VUGD speciālo transportlīdzekļu parka atjaunošanai, jo finansējums tam vispār nebija paredzēts. “Apaļa nulle. Nesadzirdēja. Tāpēc nācās izmantot neordināras metodes,” runājot par protestu pret nepietiekamu budžeta līdzekļu atvēlēšanu ugunsdzēsības un glābšanas dienestam,” sacīja ministrs.

“TV24 raidījumā Kārtības rullis Rīgas Stradiņa universitātes profesore un bijusī politiķe Ilga Kreituse manu rīcību nodēvēja par savdabīgu un absurdu protestu, kaut gan manā izpratnē viss, ko var darīt valsts un tās iedzīvotāju interesēs, ir attaisnojams. Es nespēlējos ar cilvēku dzīvībām. Lai kā bijušie un esošie politiķi kritizētu manu rīcību, man ir svarīgs rezultāts. Un tas ir papildu 18,9 miljoni eiro Iekšlietu ministrijas budžetam, ietverot arī finansējuma daļu VUGD speciālo transportlīdzekļu parka atjaunošanai,” sacīja Ģirģens.

Pēc viņa sacītā, 2019. gadā VUGD rīcībā atrodas 246 speciālie transportlīdzekļi, no kuriem 108 ražoti pirms vairāk nekā 20 gadiem uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. “Lai izglābtu cilvēka dzīvības dabas katastrofās, ugunsgrēkos, ceļu satiksmes negadījumos, svarīga ir katra sekunde. Reaģēšanas laikam ir jābūt maksimāli ātram. Par kādu ātrumu mēs varam runāt, ja ZIL markas auto maksimālais ātrums ir 70, ne vairāk kā 80 kilometri stundā ar risku vispār neiedarbināt šo transportlīdzekli vai apstāties pusceļā?” retoriski vaicāja ministrs.

Pilnvērtīgai VUGD transportlīdzekļu autoparka atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami katru gadu 10 miljoni eiro.

“Iepriekšējos gados finansējums netika plānots un piešķirts ilgtermiņā, lai varētu harmoniski bez zobu sāpēm un būtiskas ietekmes uz budžetu plānveidīgi sakārtot VUGD autoparku. Ir sakāmvārds, ka skopais maksā divreiz. Tas pats attiecas uz ekipējumu, formām, atalgojumu un infrastruktūras sakārtošanu. Atlikti lēmumi rada zaudējumus un lielākus izdevumus. Kopējais budžeta pieprasījums uz 2020. gadu visām Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm valsts nepārtrauktu funkciju nodrošināšanai bez infrastruktūras būtiskiem uzlabojumiem bija aptuveni 92 miljoni eiro. Atzīmēšu, ka ugunsdzēsēji savos depo cenšas uzturēt darba vidi no savām mazajām algām, un es noliecu galvu viņu priekšā,” norādīja Ģirģens.

“Latvijā vispār ir problēmas ar stratēģisku un ilgtermiņa plānošanu. Viss tiek skatīts viena gada un vidēja termiņa budžeta ietvaros, bet ne tālāk. Tas nav pareizi,” uzskata ministrs.

Kā zināms, septembra sākumā pie Ministru kabineta bija piestājuši vairāki “ZIL” markas transportlīdzekļi, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests līdzekļu trūkuma dēļ joprojām izmanto izsaukumos cilvēku dzīvību glābšanā. Mašīnas pie valdības ēkas piestās, lai pievērstu Ministru prezidenta un sabiedrības uzmanību finansējuma trūkumam iekšlietu nozarē.

Foto: Valsts kanceleja