Iekšlietu ministrija vērš uzmanību uz iekšlietu dienestu ēku kritisko stāvokli
26.augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja un konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu, virzot to jauno politikas iniciatīvu izskatīšanai, “Par Iekšlietu ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanai”, kurā izklāstīta informācija par pašreizējo situāciju Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, uzturēšanas, apsaimniekošanas un uzskaites nodrošināšanas jomā un šīs funkcijas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apmēru 2015.gadā un turpmākajiem gadiem.
Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis, valsts sekretāre I.Pētersone-Godmane, kā arī Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ē.Ivanovs valdību informēja un vizuāli demonstrēja prezentāciju par Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo ēku kritisko stāvokli, no kurām lielākā daļa pēdējos 20 gadus nav remontētas un no kurām lielākā daļa būvētas 19. un 20.gadsimta sākumā, līdz ar to tām steidzami nepieciešami avārijas remontdarbi. Arī Valsts darba inspekcija ir vērsusi uzmanību uz atsevišķu Valsts policijas iecirkņu kritisko stāvokli un brīdina ministriju par šo iecirkņu slēgšanu. Viskritiskākajā stāvoklī šobrīd atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkas, taču arī citu Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu telpām nepieciešami steidzami uzlabojumi un risinājumi.
Kā uzsvēra valsts sekretāre I.Pētersone–Godmane, iekšlietu dienestu darbinieku darba apstākļu uzlabošana ir un būs viena no Iekšlietu ministrijas prioritātēm.
Arī iekšlietu ministrs R.Kozlovskis norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā Iekšlietu ministrijas budžetā nav bijusi paredzēta remontdarbu finansēšana, kā rezultātā no vairāk nekā 2000 ministrijas valdījumā un lietošanā esošajām ēkām atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Par to, cik kritiskos apstākļos strādā iekšlietu dienestu darbinieki, iekšlietu ministrs personīgi ir pārliecinājies, dodoties reģionālajās vizītēs uz iekšlietu dienestiem. Līdz ar to, kā uzsvēra R.Kozlovskis, runa nav par ēku kompleksu attīstību un sakārtošanu vai uzlabošanu, bet par avārijas stāvokļa novēršanu esošajās dienesta ēkās, lai tajās vispār būtu iespējams uzturēties un strādāt.
Lai segtu Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus, 2015.gadā un arī turpmāk ik gadu Iekšlietu ministrijas budžetā papildu nepieciešami 1 062 054 eiro, no kuriem 483 450 eiro nepieciešami avārijas remontiem, bet 501 743 eiro nepieciešami būvniecības darbiem, savukārt 76 861 eiro vajadzīgi trīs amata vietu uzturēšanas izdevumu segšanai.
Iekšlietu ministrijas ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras valdījumā esošo objektu un pārņemto saistību skaits uz 2014.gada 1.janvāri ir pieaudzis apmēram septiņas reizes no centralizācijas procesa sākuma 2012.gadā, bet pēc centralizācijas procesa pabeigšanas tas būs pieaudzis gandrīz deviņas reizes.
Savukārt sakarā ar to, ka Iekšlietu ministrija atbilstoši MK 2013.gada 16.septembra rīkojumam Nr.416 “Par ilgtermiņa saistībām Iekšlietu ministrijai depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai” paredzējusi realizēt desmit investīciju projektus jaunu depo būvniecībā vai esošo rekonstrukcijā, Nodrošinājuma valsts aģentūras funkciju izpildei nepieciešams palielināt izdevumus 2015.gadā un turpmāk ik gadu, paredzot finansējumu trīs projekta vadītāju atlīdzībai, jo aģentūras rīcībā šobrīd nav resursu šādu amata pienākumu veikšanai.
Vēl par tēmu:
PTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālāk
