Iekšlietu ministrija vērš uzmanību uz iekšlietu dienestu ēku kritisko stāvokli
26.augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja un konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu, virzot to jauno politikas iniciatīvu izskatīšanai, “Par Iekšlietu ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanai”, kurā izklāstīta informācija par pašreizējo situāciju Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, uzturēšanas, apsaimniekošanas un uzskaites nodrošināšanas jomā un šīs funkcijas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apmēru 2015.gadā un turpmākajiem gadiem.
Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis, valsts sekretāre I.Pētersone-Godmane, kā arī Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ē.Ivanovs valdību informēja un vizuāli demonstrēja prezentāciju par Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo ēku kritisko stāvokli, no kurām lielākā daļa pēdējos 20 gadus nav remontētas un no kurām lielākā daļa būvētas 19. un 20.gadsimta sākumā, līdz ar to tām steidzami nepieciešami avārijas remontdarbi. Arī Valsts darba inspekcija ir vērsusi uzmanību uz atsevišķu Valsts policijas iecirkņu kritisko stāvokli un brīdina ministriju par šo iecirkņu slēgšanu. Viskritiskākajā stāvoklī šobrīd atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkas, taču arī citu Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu telpām nepieciešami steidzami uzlabojumi un risinājumi.
Kā uzsvēra valsts sekretāre I.Pētersone–Godmane, iekšlietu dienestu darbinieku darba apstākļu uzlabošana ir un būs viena no Iekšlietu ministrijas prioritātēm.
Arī iekšlietu ministrs R.Kozlovskis norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā Iekšlietu ministrijas budžetā nav bijusi paredzēta remontdarbu finansēšana, kā rezultātā no vairāk nekā 2000 ministrijas valdījumā un lietošanā esošajām ēkām atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Par to, cik kritiskos apstākļos strādā iekšlietu dienestu darbinieki, iekšlietu ministrs personīgi ir pārliecinājies, dodoties reģionālajās vizītēs uz iekšlietu dienestiem. Līdz ar to, kā uzsvēra R.Kozlovskis, runa nav par ēku kompleksu attīstību un sakārtošanu vai uzlabošanu, bet par avārijas stāvokļa novēršanu esošajās dienesta ēkās, lai tajās vispār būtu iespējams uzturēties un strādāt.
Lai segtu Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus, 2015.gadā un arī turpmāk ik gadu Iekšlietu ministrijas budžetā papildu nepieciešami 1 062 054 eiro, no kuriem 483 450 eiro nepieciešami avārijas remontiem, bet 501 743 eiro nepieciešami būvniecības darbiem, savukārt 76 861 eiro vajadzīgi trīs amata vietu uzturēšanas izdevumu segšanai.
Iekšlietu ministrijas ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras valdījumā esošo objektu un pārņemto saistību skaits uz 2014.gada 1.janvāri ir pieaudzis apmēram septiņas reizes no centralizācijas procesa sākuma 2012.gadā, bet pēc centralizācijas procesa pabeigšanas tas būs pieaudzis gandrīz deviņas reizes.
Savukārt sakarā ar to, ka Iekšlietu ministrija atbilstoši MK 2013.gada 16.septembra rīkojumam Nr.416 “Par ilgtermiņa saistībām Iekšlietu ministrijai depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai” paredzējusi realizēt desmit investīciju projektus jaunu depo būvniecībā vai esošo rekonstrukcijā, Nodrošinājuma valsts aģentūras funkciju izpildei nepieciešams palielināt izdevumus 2015.gadā un turpmāk ik gadu, paredzot finansējumu trīs projekta vadītāju atlīdzībai, jo aģentūras rīcībā šobrīd nav resursu šādu amata pienākumu veikšanai.
Vēl par tēmu:
Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk
