Iekšlietu ministrija vērš uzmanību uz iekšlietu dienestu ēku kritisko stāvokli
26.augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja un konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu, virzot to jauno politikas iniciatīvu izskatīšanai, “Par Iekšlietu ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanai”, kurā izklāstīta informācija par pašreizējo situāciju Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, uzturēšanas, apsaimniekošanas un uzskaites nodrošināšanas jomā un šīs funkcijas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apmēru 2015.gadā un turpmākajiem gadiem.
Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis, valsts sekretāre I.Pētersone-Godmane, kā arī Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ē.Ivanovs valdību informēja un vizuāli demonstrēja prezentāciju par Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo ēku kritisko stāvokli, no kurām lielākā daļa pēdējos 20 gadus nav remontētas un no kurām lielākā daļa būvētas 19. un 20.gadsimta sākumā, līdz ar to tām steidzami nepieciešami avārijas remontdarbi. Arī Valsts darba inspekcija ir vērsusi uzmanību uz atsevišķu Valsts policijas iecirkņu kritisko stāvokli un brīdina ministriju par šo iecirkņu slēgšanu. Viskritiskākajā stāvoklī šobrīd atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkas, taču arī citu Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu telpām nepieciešami steidzami uzlabojumi un risinājumi.
Kā uzsvēra valsts sekretāre I.Pētersone–Godmane, iekšlietu dienestu darbinieku darba apstākļu uzlabošana ir un būs viena no Iekšlietu ministrijas prioritātēm.
Arī iekšlietu ministrs R.Kozlovskis norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā Iekšlietu ministrijas budžetā nav bijusi paredzēta remontdarbu finansēšana, kā rezultātā no vairāk nekā 2000 ministrijas valdījumā un lietošanā esošajām ēkām atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Par to, cik kritiskos apstākļos strādā iekšlietu dienestu darbinieki, iekšlietu ministrs personīgi ir pārliecinājies, dodoties reģionālajās vizītēs uz iekšlietu dienestiem. Līdz ar to, kā uzsvēra R.Kozlovskis, runa nav par ēku kompleksu attīstību un sakārtošanu vai uzlabošanu, bet par avārijas stāvokļa novēršanu esošajās dienesta ēkās, lai tajās vispār būtu iespējams uzturēties un strādāt.
Lai segtu Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus, 2015.gadā un arī turpmāk ik gadu Iekšlietu ministrijas budžetā papildu nepieciešami 1 062 054 eiro, no kuriem 483 450 eiro nepieciešami avārijas remontiem, bet 501 743 eiro nepieciešami būvniecības darbiem, savukārt 76 861 eiro vajadzīgi trīs amata vietu uzturēšanas izdevumu segšanai.
Iekšlietu ministrijas ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras valdījumā esošo objektu un pārņemto saistību skaits uz 2014.gada 1.janvāri ir pieaudzis apmēram septiņas reizes no centralizācijas procesa sākuma 2012.gadā, bet pēc centralizācijas procesa pabeigšanas tas būs pieaudzis gandrīz deviņas reizes.
Savukārt sakarā ar to, ka Iekšlietu ministrija atbilstoši MK 2013.gada 16.septembra rīkojumam Nr.416 “Par ilgtermiņa saistībām Iekšlietu ministrijai depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai” paredzējusi realizēt desmit investīciju projektus jaunu depo būvniecībā vai esošo rekonstrukcijā, Nodrošinājuma valsts aģentūras funkciju izpildei nepieciešams palielināt izdevumus 2015.gadā un turpmāk ik gadu, paredzot finansējumu trīs projekta vadītāju atlīdzībai, jo aģentūras rīcībā šobrīd nav resursu šādu amata pienākumu veikšanai.
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālāk
