Iekšlietu ministrija vērš uzmanību uz iekšlietu dienestu ēku kritisko stāvokli
26.augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja un konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu, virzot to jauno politikas iniciatīvu izskatīšanai, “Par Iekšlietu ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanai”, kurā izklāstīta informācija par pašreizējo situāciju Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, uzturēšanas, apsaimniekošanas un uzskaites nodrošināšanas jomā un šīs funkcijas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apmēru 2015.gadā un turpmākajiem gadiem.
Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis, valsts sekretāre I.Pētersone-Godmane, kā arī Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ē.Ivanovs valdību informēja un vizuāli demonstrēja prezentāciju par Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo ēku kritisko stāvokli, no kurām lielākā daļa pēdējos 20 gadus nav remontētas un no kurām lielākā daļa būvētas 19. un 20.gadsimta sākumā, līdz ar to tām steidzami nepieciešami avārijas remontdarbi. Arī Valsts darba inspekcija ir vērsusi uzmanību uz atsevišķu Valsts policijas iecirkņu kritisko stāvokli un brīdina ministriju par šo iecirkņu slēgšanu. Viskritiskākajā stāvoklī šobrīd atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkas, taču arī citu Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu telpām nepieciešami steidzami uzlabojumi un risinājumi.
Kā uzsvēra valsts sekretāre I.Pētersone–Godmane, iekšlietu dienestu darbinieku darba apstākļu uzlabošana ir un būs viena no Iekšlietu ministrijas prioritātēm.
Arī iekšlietu ministrs R.Kozlovskis norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā Iekšlietu ministrijas budžetā nav bijusi paredzēta remontdarbu finansēšana, kā rezultātā no vairāk nekā 2000 ministrijas valdījumā un lietošanā esošajām ēkām atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Par to, cik kritiskos apstākļos strādā iekšlietu dienestu darbinieki, iekšlietu ministrs personīgi ir pārliecinājies, dodoties reģionālajās vizītēs uz iekšlietu dienestiem. Līdz ar to, kā uzsvēra R.Kozlovskis, runa nav par ēku kompleksu attīstību un sakārtošanu vai uzlabošanu, bet par avārijas stāvokļa novēršanu esošajās dienesta ēkās, lai tajās vispār būtu iespējams uzturēties un strādāt.
Lai segtu Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus, 2015.gadā un arī turpmāk ik gadu Iekšlietu ministrijas budžetā papildu nepieciešami 1 062 054 eiro, no kuriem 483 450 eiro nepieciešami avārijas remontiem, bet 501 743 eiro nepieciešami būvniecības darbiem, savukārt 76 861 eiro vajadzīgi trīs amata vietu uzturēšanas izdevumu segšanai.
Iekšlietu ministrijas ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras valdījumā esošo objektu un pārņemto saistību skaits uz 2014.gada 1.janvāri ir pieaudzis apmēram septiņas reizes no centralizācijas procesa sākuma 2012.gadā, bet pēc centralizācijas procesa pabeigšanas tas būs pieaudzis gandrīz deviņas reizes.
Savukārt sakarā ar to, ka Iekšlietu ministrija atbilstoši MK 2013.gada 16.septembra rīkojumam Nr.416 “Par ilgtermiņa saistībām Iekšlietu ministrijai depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai” paredzējusi realizēt desmit investīciju projektus jaunu depo būvniecībā vai esošo rekonstrukcijā, Nodrošinājuma valsts aģentūras funkciju izpildei nepieciešams palielināt izdevumus 2015.gadā un turpmāk ik gadu, paredzot finansējumu trīs projekta vadītāju atlīdzībai, jo aģentūras rīcībā šobrīd nav resursu šādu amata pienākumu veikšanai.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālāk
