Iedzīvotāju neticība bankām aug
Pensiju uz bankas kontu man pārskaita mēneša vidū, šoreiz pirms svētkiem visu naudu neizņēmu, domāju – vēlāk to izdarīšu, Neatkarīgajai stāsta pensionārs no Rīgas Jānis Freimanis.
Viņš atvēris kontu Latvijas Krājbankā (LK) tobrīd, kad pasts ieviesa maksu par pensijas piegādi mājās, jo “bankas piedāvājums bijis labs” Tagad sirmais kungs neizpratnē rausta plecus: vai savu pensiju vēl redzēs?
Lai arī pensija nav liela, tomēr izdevies ik mēnesi iekrāt pārdesmit latu, un tos turējis bankas kontā. J. Freimanis ir viens no gandrīz 60 000 Latvijas pensionāru, kuri savu pensiju saņem LK kontos.
Vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kuri algas saņem LK, trešdien nevarēja ne norēķināties ar bankas kartēm, ne arī izņemt skaidru naudu. Lielai daļai cilvēku nav nevienas citas bankas kartes. Diemžēl novembra pensijas cilvēkiem jau ir izmaksātas un pagaidām iesaldētas, tās varēs izņemt, kad būs pieņemts konkrēts lēmums par turpmāko bankas darbību. Pašlaik Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir apturējusi jebkādus pārskaitījumus uz LK kontiem, Neatkarīgajai sacīja VSAA speciāliste Edīte Olupe. Līdz šīs nedēļas beigām VSAA aicina vispirms tos LK klientus, kuriem gaidāma slimības vai cita pabalsta izmaksa, iesniegt cita konta numuru. Tāpat arī tos pensionārus, kuriem pensija tiek izmaksāta mēneša sākumā. VSAA filiāles pagarina darba laiku līdz septiņiem, lai pieņemtu cilvēku iesniegumus. Tos var sūtīt arī pa pastu vai lūgt nogādāt arī tuviniekam. VSAA atgādina, ka pabalstus (izņemot sociālā nodrošinājuma) iespējams saņemt tikai bankas vai PNS kontā; pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanai var izvēlēties arī piegādi dzīvesvietā, ko nodrošina Latvijas pasts. Sociālos maksājumus LK kontos saņem vairāk nekā 88 000 klientu, no tiem pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalstus – 58 000.
LK situācija apliecina: cilvēki pieraduši norēķināties ar bankas kartēm un neturēt lielas naudas summas uz rokas. Ne viens vien LK klients trešdien piedzīvoja šoku. «Es domāju, ka vajadzēja izņemt naudu no Krājbankas jau tad, kad paziņoja par lietuviešu Snoras, taču Latvijas amatpersonu paziņojumi, ka Latvijā viss būs kārtībā, bija diezgan pārliecinoši,» ar Neatkarīgo pārdzīvojumā dalās divu bērnu māmiņa Egita. Arī viņai vienīgais konts ir tieši LK. No 50 latiem izdzīvot nevarēs, ja jāmaksā visi rēķini, jāpērk pārtika. «Ja es zinātu, ka tiešām tuvākā mēneša laikā saņemšu savu naudu, es neuztrauktos, jo rēķinus var samaksāt nedaudz vēlāk, bet vai tiešām mums atdos to naudu?!» Traģiskāka situācija veidojas uzņēmumiem, kuriem nauda ir LK un kuriem būs, iespējams, grūtības samaksāt algas. Trešdien Latvijas interneta portālus, arī Latvijas Radio pārpildīja cilvēku ziņojumi, kā LK situācija ietekmē ikdienu: «Man konts LK. Un šodien dzimšanas diena. Forša dāvana»; «Mazpilsētās pensionāri pasta darbiniekus gāž no kājām – visi formē PNS kontus»; «Ticība bankām man zudusi. Labāk turu zeķē un uz kontu uzlieku tikai tajā dienā, kad rēķini jāmaksā ». Sāpīga situācija izveidojusies arī biedrībai Zvannieku mājas, kuru ziedojumu konts ir tieši LK. Tuvākajām dienām pārtikai un citām lietām naudas pietiek, bet turpmākajiem ziedojumiem biedrība lūdz pārskaitīt naudu uz citu kontu.
Liene savukārt stāsta, ka viņai ir krājkonts LK – ap tūkstoš latu. Viņa interesējusies jau pagājušajā ceturtdienā, kā var izņemt naudu: «Uzrakstīju iesniegumu, man ceturtdien būtu jāiet pakaļ naudai.» Viņa neuztraucas, tomēr domā, ka naudas atdošana tiks novilcināta.
No LK kraha cieš arī citu banku klienti, kuru dzīvesvietās ir tikai viena – LK – filiāle vai tikai viens – LK – automāts. Šāda situācija izveidojusies Viļānos, kur ir tikai viens bankomāts, no kura pensiju, pašvaldības pabalstus, algu nevar izņemt arī citu banku klienti.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk