Iedzīvotājiem būs vienkāršāk pāriet no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita
Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi.
Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija.
Ja iedzīvotājs vēlēsies mainīt kredīta devēju, viņš varēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt piedāvājumu un noslēgt jaunu līgumu, kā arī attālināti apliecināt savu parakstu pie notāra par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredītdevējam. Pārkreditēšanās process ilgtu ne vairāk kā divus mēnešus, un viss būtu izdarāms attālināti, izmaiņu būtību šodien deputātiem skaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Paredzēts, ka abi kredītdevēji savstarpēji apmainīsies ar informāciju, bet esošajam kredīta devējam būs iespēja 10 darba dienu laikā “noturēt” aizņēmēju un izteikt viņam izdevīgāku piedāvājumu.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz izmaksu samazinājumu. Kredīta devējs nedrīkstēs piemērot maksu par pārkreditēšanu. Savukārt maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu nedrīkstēs būt augstāka par vienu procentu no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam būs tiesības sadalīt to trīs maksājumos. Tāpat līdz ar izmaiņām paredzēts atcelt reklāmas ierobežojumus hipotekārajiem, nekustamā īpašuma būvniecības vai energoefektivitātes paaugstināšanas kredītiem.
Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz iespēju kredīta devējam sniegt neizpaužamās ziņas citam kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija nepieciešama, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.
Arī nebanku kreditētāji varēs iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram elektroniski, paredz izmaiņas Notariāta likumā. Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Grozījumi nepieciešami, lai nerastos papildu izmaksas.
Pārkreditēšanās kārtību noteiks Ministru kabinets.
Plānots, ka galīgajā lasījumā parlaments izmaiņas likumos varētu skatīt 15. februārī, norāda A. Šuvajevs.
Vēl par tēmu:
Krāsas un nauda: kā izvairīties no slepenajiem trikiem un iepirkties atbildīgi
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc atlaižu uzlīmes visbiežāk ir košās krāsās, piemēram, sarkanas, oranžas vai dzeltenas? Krāsu psiholoģija ir viens no mārketinga rīkiem, kas var...
Lasīt tālākUldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu...
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākLatvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt
2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja...
Lasīt tālāk2024. gadā dubultojies pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos
Aizvadītajā gadā par 93 % audzis noslēgto hipotekāro līgumu skaits darījumiem jaunajos projektos, un iedzīvotāji visbiežāk dzīvokļus pirmreizējā tirgū iegādājušies Rīgas apkaimēs...
Lasīt tālākKā sākt krāt šogad?
Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja...
Lasīt tālākAptauja: Katram ceturtajam jaunietim Latvijā pieder sava dzīvesvieta
Lai arī daudziem ir priekšstats, ka gados jauniem cilvēkiem nav uzkrājumu vai pietiekami augsts ienākumu līmenis, kas ļautu iegādāties mājokli, jaunākā Luminor veiktā aptauja liecina,...
Lasīt tālākSavu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina...
Lasīt tālākKāpēc pensijas plānošana ir svarīga: mīti un realitāte par uzkrājumiem un dzīves ilgumu
Diskusijas par dzīves ilgumu un pensijas vecumu kļūst arvien aktuālākas, tomēr ar to saistīti arī dažādi mīti. Luminor bankas aptaujas dati liecina, ka 25% iedzīvotāju uzskata, ka nodzīvos...
Lasīt tālākPārmaiņas pensiju krāšanā – lielāka uzmanība jāpievērš savas pensijas pelnītspējai
Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments...
Lasīt tālāk