• Tweet

Lai nodrošinātu agrāku vidējās izglītības apguvi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka skolas gaitas sākt sešu gadu vecumā. Tam nepiekrīt ne psihologi, ne skolotāji, arī pedagogu arodbiedrība un vecāku organizācijas saskata šajā priekšlikumā lielas problēmas.

Pagājušā gada rudenī Valsts prezidenta Andra Bērziņa un eksministra Roberta Ķīļa rīkojums paredzēja izstrādāt redzējumu vidējās izglītības agrākai apguvei. IZM tika izveidota darba grupa, kas izskata dažādus priekšlikumus, kā samazināt skolas solā pavadāmo laiku. Par secinājumiem IZM izsakās visai izvairīgi, vien norādot, ka tās uzdevums līdz 1. jūlijam ir «apkopot un izvērtēt iespējamos risinājumus, kā nodrošināt skolēniem iespēju agrāk apgūt vidējo izglītību un veicināt jauniešu konkurētspēju». Pēc rezultātu apspriešanas varēšot sākt gatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, bet patlaban esot apzinātas iespējas un apdraudējumi agrākai pamatizglītības uzsākšanai. Tomēr IZM nenoliedz, ka atbalstāmākais variants būtu pirmklasnieku vecuma samazināšana. Vaicāta, vai ir arī jelkādi aprēķini, kas liecinātu par labu šādam variantam, IZM atzīst, ka nav tādus veikusi, taču «to plānots darīt, tajā skaitā kontekstā ar jau uzsāktajām un ilgtermiņā plānotajām reformām vispārējā izglītībā». Par iespēju atgriezties pie 11 klašu izglītības IZM nedomājot, jo tas esot pretrunā ar Eiropas tradīciju par 12 gadu ilgu vispārējo izglītību un var radīt ierobežojumus Latvijas vidējās izglītības iestāžu beigušajiem iestāties Eiropas augstskolās.

Latvijas Skolu psihologu asociācijas vadītāja Iveta Grāvīte neiebilst pret to, ka jaunieši varētu absolvēt skolu 18 gadu vecumā, taču ir pret to, ka izglītības optimizācija notiktu, liekot bērniem skolu apmeklēt sešu gadu vecumā. Diemžēl Latvijā nav bijuši pētījumi šajā jomā, pamatā atsaukšanās notiek, izmantojot Eiropas valstu pieredzi: daļā valstu tiešām skolā sāk iet sešu gadu vecumā, tomēr citviet – tie tomēr ir septiņi gadi, arī – Lietuvā un Igaunijā. I. Grāvīte un arī vecāku pārstāve Evisa Stankus uzskata: ja tomēr vēlas samazināt pirmklasnieka vecumu, tad ļoti būtiski ir sakārtot vidi – nodrošinot ar vajadzīgajiem mācību un rotaļu līdzekļiem – un atbilstoši arī sagatavot pedagogus. «Nevajadzētu otrreiz uzkāpt uz grābekļa, kas jau apliecināja – liela daļa sešgadīgo nav gatavi skolai. Protams, ir bērni, kas šajā vecumā var sākt mācības, bet daļa nespēj tik agri adaptēties skolas vidē,» teic psiholoģe, piebilstot, ka arī tagad nav problēmas sākt mācības gadu agrāk tiem, kas tam ir gatavi. Tomēr I. Grāvīte brīdina: arī intelektuāli sagatavotie nereti ļoti emocionāli reaģē uz situācijām skolā, tāpēc labāk sākt skolas gaitas septiņos gados.

Viskritiskākā pret IZM ieteikumu ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas pat izstājās no darba grupas, protestējot pret to, ka «ministrija neieklausās nozares un sociālo partneru viedoklī un konstanti piedāvā tikai vienpusēju risinājumu», apdraudot gan mazo skolēnu veselību, gan 18 gadu vecu jauniešu nokļūšanu bezdarbnieku rindās. «Nav arī saprātīgi veidot situāciju, ka darba tirgū ar neatbilstošu darba vietu piedāvājumu nonāk aizvien jaunāki jaunieši, kas veicinās viņu došanos uz ārzemēm,» uzsver LIZDA eksperte Modra Jansone. Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka pat tās valstis, kur bērni sāk iet skolā sešu gadu vecumā, cenšas paturēt viņus pēc iespējas ilgāk mācību iestādē, piemēram, izveidojot papildu klases. Viņa, tāpat kā skolu psihologi, atbalstot vidējā skolas vecuma posma samazināšanu, nevis skolas sākšanas paātrināšanu.

***

Skolas gaitu sākšana sešu gadu vecumā

No 147 LIZDA aptaujātajiem izglītības darbiniekiem

89% – pret

20 izglītības iestādes pret to iebildušas rakstiski

Pretargumenti:

bērnu psihiskās un fiziskās veselības apdraudējums

tam nesagatavotā vide un pedagogi

pārāk ātra jauniešu nokļūšana darba tirgū:

jau tagad 22 000 jauniešu 15–24 gadu vecumā ir bez darba

Avots: LIZDA

Avots: nra.lv /Aisma Orupe