Gobzems: Sankciju izlūgšanās pret Ventspils ostu ir sponsoru interešu izpildīšana
Braukt uz ASV un lūgties sankcijas pret Latvijai piederošu ostu ir ne tikai kaitējuma nodarīšana valstij, bet faktiska atzīšana, ka paši savas tieslietas savest kārtībā nemākam un negribam kā banānu republikā, komentējot Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, norādīja Saeimas deputāts Aldis Gobzems.
Viņš uzsvēra, ka iekļaut melnajā sarakstā vienu no lielākajām valsts ostām nozīmē, ka ASV atzīst, ka Latvijas viena no lielākajām ostām ir saistīta ar korupciju, ko ilgstoši faktiski ir piesegusi “Vienotība”, kurai premjera amats Latvijā ir nu jau vairāk kā desmit gadus. “Bez premjera partijas un bez valsts pārstāvju ostā piesega nekas tāds nebūtu iespējams. Otrā – potenciālus liela apmēra zaudējumus mūsu valstij, par ko liecina kaut vai fakts, ka Klaipēdas osta jau gatava pārņemt daļu kravu. Trešā – izrietoši ostas vērtības mazināšana, lai tās aizsegā, iespējams, veiktu ko līdzīgu kā ar Citadeles atdošanu par sviestmaizi. Tiem, kam atmiņa laba, atceras, ka Parexu arī sākumā pārņēma valsts. Tikai uzmanīgi tagad jāseko līdzi, kas būs Kariņa nākamais kino Pionieris un kā ar savu ārsta algu par miljoniem Kariņa sieva nopērk nākamo māju Tērbatas ielā,” izteicās Gobzems.
“Es apbrīnoju to vājprāta prieku, ka Latvijas osta, kur amatos ir valsts pārstāvji, ir melnajā sarakstā. Šī visa man šķiet prelūdija pirms Latvijas iekļaušanas finanšu pelēkajā sarakstā. Latvijai kā valstij ekonomiski tas nozīmēs zaudējumus. Iespējams ļoti būtiskus zaudējumus. Par to priecāties ir aptuveni tāpat, kā laikā, kad uz Sibīriju sūtīja turīgos vietējos, kad izsūtāmo sarakstus sagatavoja vietējie citu varu uzdevumā,” uzskata Gobzems.
Pēc viņa sacītā, interese par Latvijas ostām ir gan JKP sponsoram Pēterim Ragaušam, gan Šveices advokātam Rūdolfam Meroni, kurš, pēc Gobzema sacītā, ir sponsorējis vismaz četras partijas un vismaz vienu politiķi no piektās partijas.
Runājot par Ventspils mēru Aivaru Lembergu, viņš norādīja, ka ikvienai personai par saviem nodarījumiem, ja tādi ir un tie tiek pierādīti, ir jāatbild tiesas priekšā, dodot apsūdzētajam iespēju pierādīt arī savu pozīciju, nevis vienkārši ieliekot paziņojumu internetā. “Tā notiek tiesiskā valstī – tiesiskā valstī tas ir tiesas kompetences jautājums. Fakts, ka Latvijas tieslietu sistēma gadu gadiem ir tāda, kāda tā ir, ir to atbildība, kam bijis premjera postenis jau vairāk kā desmit gadus un kam ir Tieslietu ministra postenis,” norādīja Gobzems.
Pēc Gobzema domām, premjeram Kariņam būtu jāpārliecina ārvalstu kolēģi Latviju neiekļaut pelēkajā sarakstā un jālūdz ostu izņemt no melnā saraksta.
“Premjeram Kariņam būtu jāatslēdz šveicietis no pieejas mantai ostās. Premjeram Kariņam būtu jāierauga citu oligarhu ietekme uz pie varas esošajām politiskajām partijām. Jo tas ir valsts interesēs. Pretējā gadījumā mēs joprojām, kā jau visus šos daudzos gadus, būsim viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā,” norādīja politiķis.
Kā zināms, ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
OFAC ir nosaucis četras organizācijas, kuras it kā pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē – Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
Tāpat vēstīts, ka Ministru kabinets trešdien, 11. decembrī, ārkārtas sēdē nolēma atbalstīt satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) sagatavotos grozījumus likumā “Par ostām”, ar kuriem valsts savā pārvaldībā pārņemtu Ventspils un Rīgas ostu. Paredzams, ka pārraudzību pār abām ostām veiks jaunizveidota valsts kapitālsabiedrība, kuras dibināšanai tērēs 35 000 eiro.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Ārlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālāk