Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %

Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties par stabilākām vecumdienām, ir regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī. Luminor dati rāda, ka gada noslēdzošajos mēnešos tradicionāli iemaksu apjoms būtiski pieaug – par vairāk nekā 40 % –, un tas saistīts ar iespēju nākamajā gadā saņemt lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu, norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Lielāka IIN atmaksa par 2025. gadu
Pensiju 3. līmenis ir viens no retajiem finanšu instrumentiem, kura labums redzams gan šodien, gan ilgtermiņā. Regulāri un pat, ja sākotnēji nelieli, ieguldījumi laika gaitā veido apjomu, kas spēj būtiski uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās. Turklāt no šī gada iedzīvotāji izjūt vēl vienu papildu priekšrocību: IIN likme ir paaugstināta līdz 25.5 %, kas nozīmē arī lielāku iespējamo atmaksu par veiktajām iemaksām nekā līdz šim. Novērojam, ka arī šis aspekts ir viena no stabilām motivācijām iedzīvotājiem aktivizēties tieši gada izskaņā. Lai gan ieteicams par uzkrājumu gādāt visu gadu, gada izskaņa bieži kļūst par brīdi, kad iemaksu apjoms strauji pieaug.
Svarīgi atcerēties – nodokli iespējams atgūt par summu, kas nepārsniedz 10 % no bruto darba algas un nav vairāk kā 4000 eiro (summējot ar iemaksām uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ja tādas tiek veiktas). Luminor dati rāda, ka vidējā iemaksu summa, ko veic pensiju 3. līmeņa dalībnieki, ir 65 eiro mēnesī. Piemēram, ja gada laikā iemaksāti 780 eiro, no šīs summas iespējams saņemt atpakaļ teju 200 eiro, savukārt tie, kuri gada nogalē palielina gada kopējo summu līdz maksimālajam apjomam, var būtiski palielināt arī atgūto nodokli.
Kā saņemt nodokļu atmaksu?
IIN atmaksa pieejama, sākot no 1. marta, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un šis process vairs neprasa papildu dokumentus – informācija par iemaksām automātiski nonāk Valsts ieņēmumu dienestā. Ja deklarācija par iepriekšējiem gadiem nav iesniegta, to iespējams izdarīt arī par pēdējiem trim periodiem, atgūstot summas, kas citādi paliktu neizmantotas.
Raksturojot iedzīvotāju paradumus, A. Krūmiņš norāda, ka gada nogale vienmēr atgādina par ilgtermiņa finanšu disciplīnas nozīmi. Cilvēki izvērtē ne tikai savu šī gada budžetu, bet arī to, kādi būs nākamie soļi, un bieži vien nonāk pie secinājuma, ka pat neliels papildu ieguldījums var ievērojami uzlabot finanšu drošību nākotnē. Papildu ieteikums ir saņemto nodokļu atmaksu ieguldīt atpakaļ pensiju fondā, tādējādi palielinot salikto procentu spēku kapitāla pieaugumam.
Pieaug pensiju 3. līmeņa dalībnieku aktivitāte
Luminor dati rāda, ka pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits turpina pakāpeniski palielināties. Arī Latvijas Bankas dati liecina par izaugsmi – iemaksu apjoms gada laikā pieaudzis par 22 % un pirmajā pusgadā sasniedza 72 miljonus eiro. Kā uzsver eksperts, gudrākais risinājums ir ne tikai izmantot nodokļu atmaksu, bet arī atgūto summu ieguldīt atpakaļ pensiju kapitālā, tā pastiprinot iespēju kapitālam turpināt augt. Šāda konsekvence ļauj uzkrājumam augt daudz straujāk un nodrošina ievērojamu finansiālo spilvenu nākotnei.
Gada izskaņa ir piemērots brīdis pieņemt lēmumus, kas strādā mūsu pašu labā ilgtermiņā. Pensiju 3. līmenis ir instruments, kas sniedz iespēju gan saņemt tūlītēju nodokļa atvieglojumu, gan pakāpeniski veidot stabilu finanšu pamatu vecumdienām, turklāt jebkurā brīdī to iespējams pielāgot savām iespējām.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk