Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %

Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties par stabilākām vecumdienām, ir regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī. Luminor dati rāda, ka gada noslēdzošajos mēnešos tradicionāli iemaksu apjoms būtiski pieaug – par vairāk nekā 40 % –, un tas saistīts ar iespēju nākamajā gadā saņemt lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu, norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Lielāka IIN atmaksa par 2025. gadu
Pensiju 3. līmenis ir viens no retajiem finanšu instrumentiem, kura labums redzams gan šodien, gan ilgtermiņā. Regulāri un pat, ja sākotnēji nelieli, ieguldījumi laika gaitā veido apjomu, kas spēj būtiski uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās. Turklāt no šī gada iedzīvotāji izjūt vēl vienu papildu priekšrocību: IIN likme ir paaugstināta līdz 25.5 %, kas nozīmē arī lielāku iespējamo atmaksu par veiktajām iemaksām nekā līdz šim. Novērojam, ka arī šis aspekts ir viena no stabilām motivācijām iedzīvotājiem aktivizēties tieši gada izskaņā. Lai gan ieteicams par uzkrājumu gādāt visu gadu, gada izskaņa bieži kļūst par brīdi, kad iemaksu apjoms strauji pieaug.
Svarīgi atcerēties – nodokli iespējams atgūt par summu, kas nepārsniedz 10 % no bruto darba algas un nav vairāk kā 4000 eiro (summējot ar iemaksām uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ja tādas tiek veiktas). Luminor dati rāda, ka vidējā iemaksu summa, ko veic pensiju 3. līmeņa dalībnieki, ir 65 eiro mēnesī. Piemēram, ja gada laikā iemaksāti 780 eiro, no šīs summas iespējams saņemt atpakaļ teju 200 eiro, savukārt tie, kuri gada nogalē palielina gada kopējo summu līdz maksimālajam apjomam, var būtiski palielināt arī atgūto nodokli.
Kā saņemt nodokļu atmaksu?
IIN atmaksa pieejama, sākot no 1. marta, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un šis process vairs neprasa papildu dokumentus – informācija par iemaksām automātiski nonāk Valsts ieņēmumu dienestā. Ja deklarācija par iepriekšējiem gadiem nav iesniegta, to iespējams izdarīt arī par pēdējiem trim periodiem, atgūstot summas, kas citādi paliktu neizmantotas.
Raksturojot iedzīvotāju paradumus, A. Krūmiņš norāda, ka gada nogale vienmēr atgādina par ilgtermiņa finanšu disciplīnas nozīmi. Cilvēki izvērtē ne tikai savu šī gada budžetu, bet arī to, kādi būs nākamie soļi, un bieži vien nonāk pie secinājuma, ka pat neliels papildu ieguldījums var ievērojami uzlabot finanšu drošību nākotnē. Papildu ieteikums ir saņemto nodokļu atmaksu ieguldīt atpakaļ pensiju fondā, tādējādi palielinot salikto procentu spēku kapitāla pieaugumam.
Pieaug pensiju 3. līmeņa dalībnieku aktivitāte
Luminor dati rāda, ka pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits turpina pakāpeniski palielināties. Arī Latvijas Bankas dati liecina par izaugsmi – iemaksu apjoms gada laikā pieaudzis par 22 % un pirmajā pusgadā sasniedza 72 miljonus eiro. Kā uzsver eksperts, gudrākais risinājums ir ne tikai izmantot nodokļu atmaksu, bet arī atgūto summu ieguldīt atpakaļ pensiju kapitālā, tā pastiprinot iespēju kapitālam turpināt augt. Šāda konsekvence ļauj uzkrājumam augt daudz straujāk un nodrošina ievērojamu finansiālo spilvenu nākotnei.
Gada izskaņa ir piemērots brīdis pieņemt lēmumus, kas strādā mūsu pašu labā ilgtermiņā. Pensiju 3. līmenis ir instruments, kas sniedz iespēju gan saņemt tūlītēju nodokļa atvieglojumu, gan pakāpeniski veidot stabilu finanšu pamatu vecumdienām, turklāt jebkurā brīdī to iespējams pielāgot savām iespējām.
Vēl par tēmu:
Latvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālāk