Gada inflācija jūlijā – 2,9%
2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,9 % un pakalpojumiem – par 2,8 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada jūlijā bija par 8,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,0 %, bet pakalpojumiem – par 13,0 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+16,8 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+9,7 %), miltiem un citiem graudaugiem (+14,5 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,5 %), makaronu izstrādājumiem (+5,8 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+11,2 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,1 %), gaļas izstrādājumi (+9,1 %), olas (+5,8 %), šokolāde (+5,4 %), jogurts (+4,7 %), piena produkti (+1,6 %), augļu un dārzeņu sulas (+4,4 %). Savukārt lētāka bija kafija (-4,7 %), mājputnu gaļa (-2,0 %), siers un biezpiens (‑1,9 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,6 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 5,7 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 5,6 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,7 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, atkritumu savākšana, mājokļa īres maksa, cietais kurināmais, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam. Savukārt lētāka bija dabasgāze (-9,4 %).
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai un ziediem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 4,8 %. Ēdināšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 4,7%. Savukārt viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 7,6 %.
Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, apaviem, telekomunikāciju pakalpojumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās degvielai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 1,0 %. Precēm cenas samazinājās par 1,5 %, savukārt pakalpojumiem pieauga par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-9,4 %). Cenas samazinājās sieram un biezpienam (-4,9 %), kafijai (-1,3 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (-4,0 %), cūkgaļai (‑0,9 %), atspirdzinošajiem dzērieniem (-3,9 %). Savukārt dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,3%), svaigi augļi (+2,5 %) un makaronu izstrādājumi (+3,3 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Sadārdzinājās vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni, savukārt lētāks bija alus. Tabakas izstrādājumiem cenu līmenis pieauga vidēji par 0,5 %.
Akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 9,7 %, bet apģērbiem – par 8,3 %.
Ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,0 %, ko galvenokārt ietekmēja dabasgāzes tarifu samazinājums no 1. jūlija. Savukārt palielinājās mājokļa īres maksa.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu bija degvielai (‑2,2 %), tai skaitā dīzeļdegvielai – par 2,6 %, benzīnam – par 1,9 % un auto gāzei – par 0,3 %. Cenas samazinājās arī pasažieru aviopārvadājumiem (-1,5 %).
Atpūtas un kultūras grupā cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu bija kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem (+3,1 %). Cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem. Savukārt lētāki bija ziedi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,0 %, ko galvenokārt, akciju ietekmē, noteica cenu kritums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Vēl par tēmu:
D. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālākLai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākLatvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku, Lietuvas – karsē
Latvijas mājokļu tirgū saglabājas līdzsvarota izaugsme – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga...
Lasīt tālāk
