Fūrmanis: Valdībai bija jānosaka krietni stingrāki ierobežojumi, jo esošā situācija nedos vēlamo efektu
Covid-19 ierobežojumi nedos vēlamo efektu, turklāt pašreizējā situācijā ir grūti atrast dialogu ar valdību, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.
“Jau iepriekš neesam slēpuši to, ka valdībai bija jānosaka krietni stingrāki ierobežojumi. Mūsuprāt, esošā situācija nedos vēlamo efektu un būtisku ietekmi uz saslimstības mazināšanos,” sacīja Ārstu biedrības viceprezidents.
Pēc viņa teiktā, situācija veselības aprūpes sistēmā turpinās būt katastrofāla: “Neredzam nekādu ieguvumu no ierobežojumiem, kas pieņemti.”
Mediķu ieskatā būtu maksimāli jāsamazina cilvēku kontaktēšanās – vismaz par 40–60%. Un tas nozīmētu ļoti stingrus ierobežojumus gan pret Covid-19 vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem.
“Šobrīd ir ļoti grūti atrast veidu, kā veidot dialogu ar valdību, lai lēmumi, ko pieņem valdība, būtu krietni saprātīgāki,” sacīja biedrības viceprezidents, turpinot, ka viņš ekspertu darbu grupā piedāvājis savu redzējumu, bet tas netika ņemts vērā.
Vaicāts par iespējamu pacientu šķirošanu slimnīcās, mediķis pastāstīja, ka faktiski ārstiem nāksies uzņemties lēmumus par to, kuriem pacientiem varēs un kuriem nevarēs nodrošināt ārstēšanu: “Šie lēmumi nav viegli, tie ir ļoti grūti. Šie lēmumi atstāj arī juridiskas sekas. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka šo lēmumu pieņemšanu valsts ir atstājusi ārstu ziņā, jo mūsu rīcībā nav zināms, ka būtu pieņemts regulējums par šķirošanas algoritmu vai to, kā ārstiem rīkoties situācijā, kad palīdzības sniegšana visiem pacientiem kļūst neiespējama.”
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Stacionārā veselības aprūpe: pašmērķis uzturēt sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis pacientu intereses
Slimnīcās nonāk pacienti, kuriem ir nopietni veselības sarežģījumi un ambulatori ārstēties vairs nevar. Pacientiem nepieciešama sarežģīta, steidzama vai pat neatliekama palīdzība, tādēļ...
Lasīt tālākUkrainai piegādāta nākamā partija ar “Patria” 6×6 bruņutransportieriem
Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogādāta nākamā Latvijā ražoto “Patria” 6x6 bruņutransportieru partija un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākJaunā darba nedēļa iesāksies ar lietainu un vējainu laiku
Septembra trešajā nedēļā laika apstākļus ietekmēs jauns ciklons virs Skandināvijas, kas nedēļas sākumā atnesīs lietavas, stiprāku...
Lasīt tālākZāles nav konfektes: sākas kampaņa par atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu
Latvijā šodien, 15. septembrī, sākas informatīvā kampaņa “Zāles nav konfektes”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pareizu un atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu. “Zāles...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākŠogad jūlijā pasaulē nākuši 1103 jaundzimušie
2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie – tas ir pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis publiskajā telpā bieži pieminēto 1000 bērnu...
Lasīt tālākNATO paziņo par misijas “Eastern Sentry” izveidi
Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas...
Lasīt tālākNedēļas nogalē gaidāms lietus, jaunnedēļ temperatūra pazemināsies
Nedēļas izskaņā, kā arī jaunās nedēļas sākumā atsevišķās dienās valstij virzīsies pāri plašas nokrišņu zonas — visbiežāk lietu manīs valsts rietumos, kur brīvdienās arī...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālāk