FTKT vadītājs: Banku uzraudzībā esam cieši integrēti Eiropas vienotajā mehānismā

Jau ceturto gadu Latvijas banku uzraudzībā darbojamies Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības mehanismā ietvarā, un šī integrācija kļūst arvien dziļāka, uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēteris Putniņš.
Latvijā darba vizītē ir ieradusies Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Daniele Nouy). Pārrunājot pašreizējās darba aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un tās priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš ir ECB Uzraudzības valdes loceklis, īpaša uzmanība veltīta tādiem uzraudzības tematiem kā banku pārvaldības mehānismi, jauni biznesa virzieni un stratēģijas un risku vadība nākotnes izaicinājumu kontekstā eirozonā.
Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) dalībvalsts, un trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Jau ceturto gadu Latvijas banku uzraudzībā darbojamies ECB VUM ietvarā, un šī integrācija kļūst arvien dziļāka. Par to ir gandarījums. VUM sastopas dažādu valstu uzraudzības tradīcijas, kuras pieredzes un diskusiju ceļā pakāpeniski pārtop vienotā uzraudzības pieejā, arī tās veicināšana ir svarīgs VUM attīstības jautājums. Kopumā Latvijas banku sektorā valda stabilitāte un kārtība, tomēr Latvijai ir svarīga domu apmaiņa par uzraudzības metožu pielietojumu un pilnveidi, risku vadību, ņemot vērā aktuālos uzraudzības akcentus mūsu valstī, piemēram, saistībā ar biznesa stratēģiju radikālu maiņu daļā mūsu banku. Uzraudzības efektivitāte ir atkarīga arī no tā, cik precīzi tiek izvēlēti aktuālie uzraudzības akcenti, vai izmantojam labāko pieredzi, kas iegūta šādā sadarbībā. Tāpēc aktīvi strādājam arī ar citām Eiropas Savienības institūcijām – Eiropas Parlamentu, TAX3 komiteju, Eiropas banku iestādi (EBA). Ciešāka integrācija Eiropas struktūrās ir vēl lielāka drošība, paļaušanās vienam uz otru sarežģītās situācijās, jauni risinājumi aktuālām problēmām, tā veicinot kopēju stabilitāti un attīstību vienotā Eiropas banku sistēmā.”
FKTK būtisks darba virziens, gatavojoties nākamajam darba posmam, ir uzraudzības prioritāšu pārvērtēšana, uzraudzības metodoloģiju pilnveide, kā arī iespējamas strukturālas pārmaiņas iestādes organizācijā, t.sk. atteikšanās no ne tik efektīvām vai neaktuālām darbībām, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu efektīvu uzraudzību Latvijas banku sektorā, ņemot vērā aktualitātes eirozonā un neatliekamos jautājumus uzraugāmajā nozarē.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālāk