Francijas izlūkdienesta prasība pret Vikipēdiju izsauc protestus internetā
Francijas Iekšējās izlūkošanas centrālais direktorāts (DCRI) piespiedis populārās tiešsaites enciklopēdijas “Vikipēdija” franču versijas administratoru izdzēst rakstu par kādu militāro radio staciju.
Kā ziņo “Vikipēdija” uzturētāji Vikimēdiju Fonds, Francijas izlūkdienests marta sākumā vērsās pie viņiem ar prasību izdzēst rakstu par Pjērsurota militāro raidītāju, kas it kā saturot slepenu informāciju, tādējādi pārkāpjot Francijas likumdošanu. Tika secināts, ka raksts izveidots jau 2009. gada vidū un satur informāciju no kāda Internetā brīvi pieejama video, kurā militārā objekta vadītājs izrāda to žurnālistam. Tā kā izlūkdienests atteicās precizēt, kura informācijas daļa viņiem šķiet problemātiska un turpināja pieprasīt, lai tiktu dzēsts viss raksts, Vikimēdiju Fonds atteicās informāciju izņemt.
Neapmierināti ar šādu atbildi, izlūkdienesta darbinieki aprīļa sākumā izsauca uz pārrunām franču “Vikipēdijas” administratoru Remī Matisu. Matiss ir nevalstiskās organizācijas Vikimēdiji Francijā vadītājs un pazīstams ar saviem centieniem popularizēt informācijas brīvību. Izlūkdienests jau agrāk bija sadarbojies ar Matisa pārstāvēto nevalstisko organizāciju, tāpēc viņš domājis, ka tiek aicināts konsultēt “Vikipēdijas” darbību, taču, viņam par pārsteigumu, tika pieprasīts dzēst rakstu. Esot piedraudēts, ka, ja tas netikšot darīts, viņš tiks arestēts (Francijas likumi atļauj bez pamatota iemesla aizturēt kādu uz laiku līdz divām dienaktīm) un var tik tiesāts. Matiss centies paskaidrot, ka nepārstāv “Vikipēdijas” uzturētājus un šeit informāciju var ievietot jebkurš interneta lietotājs, taāpat arī to, ka viņš pats ne vien nav piedalījies raksta tapšanā, bet vispār nav zinājis, ka tāds pastāv, tāpēc nekādi nevar būt atbildīgs par tā saturu. Tomēr, spiedienam turpinoties, viņam neatlika nekas cits kā rakstu izdzēst.
Taču tālākie notikumi diez vai franču spiegus apmierina. Kad Matiss par notikušo informēja citus “Vikipēdijas” lietotājus, rakstu atjaunoja kāds cits, Šveicē dzīvojošs administrators, izcēlās pamatīgs skandāls. Raksta skatījumu skaits pieaudzis par 45 000 reizes un tas ātri vien kļuvis par visvairāk apmeklēto rakstu “Vikipēdijā” , turklāt tas ievietots jau vairāk kā divdesmit citu valodu “Vikipēdijas”.
Kā ziņo Francijas prese, Francijas Iekšlietu ministrija pagaidām atsakās komentēt notikušo, taču kāds anonīms avots atklājis, ka tracis iespējams izcēlies, jo rakstā pieminēts, ka radiostaciju var izmantot, lai pārraidītu kodolraķešu palaišanas pavēles.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents Andris Kulbergs: vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai un NATO austrumu flangam
Ministru prezidents Andris Kulbergs 13.–14. jūlijā atradās darba vizīte Parīzē, Francijā, kur piedalījās Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) valstu līderu sanāksmē, kas veltīta...
Lasīt tālākUkrainas aizstāvjiem nosūtīts ziedotāju sarūpētais auto ar palīdzības kravu; sākas jauna ziedošanas akcija
Ceturtdien, 9. jūlijā, ceļā uz Ukrainu svinīgi pavadīta kārtējā automašīna, kas iegādāta par Valmieras novada iedzīvotāju un uzņēmēju ziedojumiem. Jau rīt transportlīdzeklis Rīgā...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija izsaka protestu Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim, noraidot Krievijas melus
Šodien, 2026. gada 7. jūlijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza protesta notu, kategoriski nosodot Krievijas ārlietu ministra vietnieka Mihaila Galuzina...
Lasīt tālākMonako lāsts – neticamā vēsture par to, kā viena maza kņaziste ar azartspēļu palīdzību izglābās no bankrota un kļuva par pasaules dārgāko vietu
Šodien, izdzirdot par Monako, prātā zib luksusa jahtas, Formula 1, dizaineru tērpi un neizmērojama bagātība. Šī Vidusjūras piekrastei piegulošā valstiņa, kas ir mazāka par Ņujorkas Centrālparku,...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija atspēko Krievijas dezinformāciju
Šodien, 2026. gada 19. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta...
Lasīt tālākMieriņa: Ukrainas nesalaužamība ir paraugs pasaulei, un mūsu pienākums ir stāvēt tai līdzās
“Nelolosim ilūzijas – agresors nespēj un negrib mainīties. Tas izmanto visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē,” brīdinot par Krievijas centieniem normalizēt agresiju,...
Lasīt tālākPiešķir 10 miljonus eiro NATO un ASV iniciatīvai Ukrainas atbalstam
Otrdien, 17. februārī, Ministru kabinets atbalstīja rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt 10 miljonus eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta NATO un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvai...
Lasīt tālākBaltijas parlamentārieši: Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām nopietni apdraud Eiropas drošību
Baltijas asamblejas prezidijs piektdien, 6. februārī, Viļņā pieņēma paziņojumu par stingru atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei, uzsverot, ka Krievijas turpinātais...
Lasīt tālākSaeimas Nacionālās drošības komisija: ir būtiski panākt Ukrainai pieņemamus drošības garantiju nosacījumus
Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti otrdien, 6. janvārī, uzklausīja ārlietu un aizsardzības ministrus par jautājumiem, kas šodien tiks skatīti labas gribas koalīcijas valstu...
Lasīt tālākSaeima paziņojumā atkārtoti uzsver nepieciešamību sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai
Saeima atkārtoti uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās...
Lasīt tālāk