• Tweet

Ministru kabinets (MK) 22. septembrī apstiprināja rīkojumu par energokomersantu pilotprojektu, kura mērķis ir stiprinātu enerģētikas kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret bezpilota gaisa kuģu radītiem apdraudējumiem. Pilotprojekta ietvarā tiks nodrošināta energoapgādes uzņēmumu sadarbība ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju, lai ieviestu kopīgu pretdronu aizsardzības sistēmu. Pilotprojekta ietvarā uzņēmumi saskaņos tehniskos risinājumus un drošības prasības ar Aizsardzības ministrijas Autonomo sistēmu kompetences centru, koordinēs sistēmu izvietojumu un veiks kopīgus iepirkumus. Šāda pieeja ļaus efektīvāk izmantot pieejamos līdzekļus un piesaistīti papildu ES fondu līdzekļus.

Lai gan sinhronizācijas projekts ir veiksmīgi noslēdzies, darbs pie kritiskās infrastruktūras stiprināšanas ir jāturpina. Ģeopolitiskā situācija un straujā bezpilota gaisa kuģu tehnoloģiju attīstība ir radījusi jaunus riskus kritiskajai infrastruktūrai. Bezpilota gaisa kuģu tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas un tehnoloģiski attīstītākas, palielinot arī to izmantošanas riskus sabotāžai, izlūkošanai vai kritiskās infrastruktūras darbības traucēšanai.

“Enerģētikas drošība nav viena uzņēmuma vai vienas institūcijas jautājums, jo uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību mums jāskatās kā uz vienotu sistēmu. Mainoties drošības situācijai un attīstoties tehnoloģijām, mainās arī riska līmeņi, tāpēc mums jāspēj tiem savlaicīgi pielāgoties. Pretdronu risinājumi ir viens no nākamajiem soļiem, kur svarīga ir cieša energoapgādes uzņēmumu un valsts institūciju sadarbība, kopīgi risinājumi un koordinēta rīcība,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava: “Pārāk ilgi par kritiskās infrastruktūras aizsardzību un pretdronu spējām ir runāts, bet praktiskā virzība bijusi pārāk lēna. Tagad ir svarīgi pāriet pie konkrētiem risinājumiem – attīstīt dronu atklāšanas un pretdarbības spējas un veidot vienotu sistēmu, kurā valsts dienesti un kritiskās infrastruktūras turētāji spēj savstarpēji sadarboties. Būtiski, ka šo spēju attīstībā varam izmantot arī Latvijā radītas tehnoloģijas un vietējo uzņēmumu kompetenci.”

Jau gatavojoties Baltijas valstu sinhronizācijai, ļoti daudz uzmanības tika veltīts ne tikai pašam tehniskajam procesam, bet arī mūsu energosistēmas drošībai. Šajā laikā Baltijā tika pieredzēti atsevišķi incidenti, piemēram, nesankcionētas kabeļu rakšanas u.c. Taču Baltijas valstu sinhronizācijas projekts sadarbībā ar dienestiem sniedza iespēju pārbaudīt mūsu reālās aizsardzības spējas dzīvē.

Lai stiprinātu enerģētikas kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret gaisa apdraudējuma riskiem, KEM kopā ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Autonomo sistēmu kompetences centru un energoapgādes uzņēmumiem ir panākusi vienošanos par pilotprojekta īstenošanu, kura ietvaros energoapgādes uzņēmumi ciešāk sadarbosies gan savā starpā, gan kopā ar valsts institūcijām saistībā ar kopīgu pretdronu aizsardzības sistēmas izveidi.

Pilotprojekta ietvaros uzņēmumi sadarbosies tehnisko risinājumu un drošības prasību jautājumos, dalīsies ar informāciju un pieredzi, koordinēs plānoto pretdronu sistēmu izvietojumu, kā arī varēs vienoties par kopīgiem iepirkumiem. Šāda pieeja ļaus mazināt risinājumu dublēšanos un efektīvāk izmantot līdzekļus.

KEM atgādina, ka šī gada sākumā Baltijas un Polijas operatoriem izdevies veiksmīgi saņemt Eiropas Savienības finansējumu kopīgam kritiskās infrastruktūras aizsardzības projektam. AS “Augstsprieguma tīkls” saņems 18,5 milj. eiro, ko paredzēts izmantot brīdināšanas sistēmām, perimetra aizsardzībai, pretdronu sistēmām un citiem ar aizsardzību saistītiem jautājumiem.

Lai stiprinātu savstarpējo koordināciju un sadarbību, tiek organizētas regulāras praktiskās mācībās. Tādas notika arī trešdien, 16. septembrī, kurās tika izspēlēta reāliem krīzes apstākļiem pietuvināta situācija, iesaistot Talsu, Tukuma, Limbažu, Līvānu un Madonas novada civilās aizsardzības komisijas, energoapgādes uzņēmumus, atbildīgos dienestus u.c.

Jau ziņots, ka š.g. jūlijā Baltijas valstu enerģētikas ministri parakstīja kopīgu apņemšanos stiprināt energodrošību Baltijas valstīs, veidojot kopīgas energosistēmas rezerves. Šī kopīgā sadarbība ļauj dažādu apdraudējumu vai bojājumu gadījumā operatīvāk atjaunot elektroapgādi iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī efektīvāk piesaistīt ES fondu finansējumu.