• Tweet

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Iepriekš minētais apliecina arī to, ka, lai arī kredītmaksājumi ECB monetārās politikas dēļ ir pieauguši, saistību segšana nav problēma lielākajai daļai kredītņēmēju. Tāpēc nozare iestājas par palīdzību tiem, kam tas ir patiesi nepieciešams, nevis teju visiem kredītņēmējiem, kā to šobrīd paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem mazināt izmaksu pieaugumu, bankas jau šobrīd lielākajai daļai kredītņēmēju mazina bankas procentu likmi pēc komerciāliem principiem vidēji par 0,2%-0,4%. Ģimenei, kurai kredīta atlikums ir 70 000 eiro uz 20 gadiem, tas nozīmē teju 4 000 eiro ietaupījumu. Turpretī, samazinot procentu likmi, piemēram, par 1% uz gadu, kopējais ietaupījums būs vien 480 eiro. Īstermiņā ieguvums no 1% samazinājuma var šķist lielāks (40 eiro mēnesī), pretstatā 0,4% samazinājumam (16 eiro mēnesī), tomēr ilgtermiņā lielāku ieguvumu sniedz risinājumi, ko bankas piedāvā jau šobrīd.

Kopumā pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme.

Kā šodienas nozares ekspertu diskusijā “Ko Latvijai maksās politiķu lēmumi?” norādīja SEB bankas valdes priekšsēdētāja, Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere: “Strādājot ar klientiem, redzam, ka piemērotākie vienmēr ir individuāli risinājumi. Kādam izdevīgāk ir pagarināt aizdevuma termiņa atmaksu, citam vajadzīga maksājuma atlikšana uz laiku, vēl kādam vajadzīga vairāku aizdevumu apvienošana vienā. Turklāt klientiem finansiāli daudz izdevīgāk ir vienoties ar banku par ilgtermiņa risinājumu uz visu atlikušo maksājumu laiku, nevis saņemt “atlaidi” uz vienu gadu. Finanšu nozare aizvadīto trīs mēnešu laikā ir saņēmusi 3476 iesniegumus saistībā ar mājokļa kredītiem un reālas maksātspējas grūtības ir bijušas 57 gadījumos. Aptuveni diviem tūkstošiem klientu bankas ir samazinājušas kredītlikmi. Politiķu ideja par “atlaides” piešķiršanu faktiski būtu ieguvums turīgākajiem klientiem, kuriem kredītu atlikumi ir lielāki un lielāki arī procentu maksājumi. Savukārt bankas atbalsta mērķētu atbalstu klientiem, kuru rocība ir mazāka un atbalsts – daudz vajadzīgāks.”

Savukārt Lauris Mencis, Swedbank valdes priekšsēdētājs, Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis akcentēja:
“Privātā parāda īpatsvars Latvijā ir zemākais eirozonā – aptuveni 37% no iedzīvotāju ienākumiem. Un maksātspējas grūtības, kas skar vai varētu skart atsevišķus klientus, nav sistēmiska problēma vai sistēmisks finanšu sektora izaicinājums. Dati par mājokļu kredītu situāciju rāda, ka visbiežāk kredīta atlikums Latvijā nepārsniedz 50 tūkstošus eiro, jo agrāk izsniegtie aizdevumi ir jau daļēji atmaksāti. Jāuzsver, ka kreditēšana Latvijā nav apstājusies – ja salīdzina šī gada pirmajā pusgadā Latvijā izsniegto mājokļa kredītu kopsummu ar pērn sešos mēnešos izsniegto mājokļa kredītu apjomu, pieaugums ir 2,7%. Savukārt pieaugums šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, ir 0,9%. Svarīgi, ka veidojam un piešķiram mērķētu atbalstu tiem klientiem, kuriem tas tiešām ir vajadzīgs, un neliekam šķēršļus finanšu sektora attīstībai, kas ir galvenais Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanas avots.”

COBALT vadošais partneris, zvērināts advokāts Lauris Liepa diskusijā norādīja, ka “Šis likumprojekta teksts vērtējams kā “vilks jēra ādā”, jo cenas regulējošu instrumentu ir mēģināts aizslēpt aiz īpašas nodevas. Var secināt, ka likumdevējs vēlas uzdāvināt īpašu atlaidi arī tiem, kam tā nemaz nav vajadzīga. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai iecerētais atbalsta mērķis izriet no subjektīvas politiķu sajūtas, jeb no faktiem un datiem? Jāuzsver, ka labas likumdošanas princips paredz konstruktīvu dialogu, konsultācijas ar nozari.”

Pārstāvot uzņēmēju un investoru viedokli, Ģirts Rungainis, Investīciju baņķieris, korporatīvo finanšu kompānijas “Prudentia” partneris asi kritizēja politiķu ieceri, norādot uz vairākām bīstamām ilgtermiņa sekām Latvijas attīstībā: “Politiķu ideja sadārdzinātu kredītus un samazinātu finanšu pieejamību, tāpēc tā ir nevis izaugsmes, bet atpalicības politika. Šī pieeja balstās revolucionārā pārliecībā, nevis faktos un datos. Problēma jau ilgstoši ir Latvijas ekonomikas nepietiekošā izaugsmē. Ik gadu tas nozīmē neiekasētus nodokļus aptuveni trīs miljardu eiro apmērā. Neadekvātā nodokļu politika un neizdarītie ekonomikas politikas mājas darbi ir sekmējuši Latvijas ekonomikas atpalicību. Vai tas, ko šobrīd dara Latvijas parlaments vairos Latvijas konkurētspēju un veicinās izaugsmi? Viennozīmīgi – nē. Izaugsmei ir vajadzīgas investīcijas un finanšu pieejamība. Valsts politika, sodot lielākos investorus, panāks tieši pretēju efektu, tāpēc šāds lēmums padarīs Latviju nepievilcīgāku, nabadzīgāku, kā arī veicinās inflāciju. Ir skaidrs, ka šādi politiķi cenšas vairot savu popularitāti, jo paņemt naudu no uzņēmējiem ir vieglāk, nekā veikt nopietnas reformas un sakārtot politiku.”

Citadele bankas valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Padomes loceklis Valters Ābele iezīmēja vēl vienu būtisku aspektu– bankām tiks uzlikta valsts funkcija, kas prasīs resursus tās administrēšanai: “Politiķu iecere faktiski ir valsts funkciju uzlikšana bankām. Tā būtu tieša cenošanas politika, uzliekot bankām par pienākumu piešķirt atlaides klientiem. Ceram pārliecināt politikas veidotājus, ka šis nav labākais ceļš un risinājums. Tas radītu nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas, piemēram, vājinātos kreditēšana un aizdevumi kļūtu dārgāki, jo bankām nāktos savā cenu politikā ietvert politiķu radītos neprognozējamības riskus. Tas būtu drauds Latvijas kā uzticamas valsts reputācijai un tiktu samazināta jaunu spēlētāju ienākšana finanšu tirgū, ko politiķi ilgstoši minējuši kā vienu no mērķiem. Turklāt jāņem vērā, ka 124 tūkstošu aizņēmēju datu apstrāde nav īsā laikā paveicams uzdevums, tāpēc politiķi faktiski gatavo neizpildāmu lēmumu. Bankas ir gatavas apspriest jautājumu, piemēram, par Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu peļņai, jo nodarbojamies ar uzņēmējdarbību, nevis valstiska mēroga sociālām programmām. Gribam vērst arī uzmanību uz to, ka hipotekārie kredīti tiek izsniegti uz ilgu termiņu – 20, 30 gadiem, un bankām sava darbība ir jāplāno ilgtermiņā. Viena vai divu gadu peļņa nav rādītājs, kas atspoguļo finanšu sektora darbību viena biznesa cikla ietvaros.”

Savukārt LTV raidījumam “Rīta panorāma” Saeimas budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs pauda, ka veids, kādā četras lielākās komercbankas Latvijā reaģē uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijā vērtētajiem risinājumiem hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, izskatās pēc karteļa.

“Mēs izglābām bankas 2010. un 2019. gadā, un tad tika zīmēti scenāriji – ja jūs neglābsiet, tad būs tā, tad būs šitā. Mēs glābām uz iedzīvotāju rēķina. [..] Labais scenārijs nepiepildījās, tāpat viss turpinājās. [..] Viņi tā kā kartelī būtu – visi četri runā, ka pārtrauks finansēšanu, tas tiešām izskatās pēc karteļa,” sacīja Reirs.