FM: procentu likmju pazemināšana ir ekonomikas izaugsmi stimulējošs lēmums
Eiropas Centrālās bankas (ECB) jau labu laiku gaidītais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25% apstiprina, ka pēdējo gadu lielākā ekonomikas problēma – augstā inflācija – praktiski ir novērsta. Iepriekšējais procentu likmju celšanas cikls ir bijis efektīvs, un inflācija eirozonā pietuvojusies ECB noteiktajam vēlamajam līmenim, kas ir tuvu, bet nedaudz zem 2%. Pēc pēdējiem, provizoriskiem Eurostat datiem, maijā inflācija eirozonā ir veidojusi 2,6%, bet Latvijā tā pat ir noslīdējusi līdz 0,2%.
“Šī ir ļoti laba ziņa gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbībai, jo apliecina, ka inflācija ir pārvarēta. Šis arī ir labs signāls kredītdevējiem un kredītņēmējiem, lai Latvijā sāktu atjaunoties kreditēšanas nozare. Tas, cik strauji šī likmju pazemināšana turpināsies, lielā mērā noteiks eirozonas un Latvijas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās tempus,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
No ECB likmes samazināšanas Latvijā būs tieša ietekme finanšu iestāžu aizdevumu un aizņēmumu likmju izmaiņās, kuras būs labvēlīgākas patērētājiem. Likmes maiņa ietekmē plašu finanšu līdzekļu tirgu un likmju apmēru, kas savukārt ietekmē plašāku kreditēšanu un tēriņus, un galu galā arī naudas piedāvājumu. Latvijas ekonomikai euribor likmes samazinājums ir iespēja kāpināt uzņēmējdarbības tempu, kā arī pozitīvi ietekmē spēju uzņemties kredītsaistības un arī veicina preču patēriņu kopumā.
Procentu likmju pazemināšana ir ekonomikas izaugsmi stimulējošs lēmums, kas arī bijis viens no iemesliem, lai šogad eirozonā ekonomikas izaugsme varētu būtiski paātrināties, sasniedzot 0,8% pēc Eiropas Komisijas (EK) prognozēm. Šāda izaugsme, lai gan joprojām tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, būtu divas reizes straujāka nekā 2023. gadā. Līdzīgi kā eirozonā, arī Latvijas ekonomikā pēc pagājušajā gadā piedzīvotā 0,3% krituma šogad ir gaidāma izaugsmes atjaunošanās, kuras temps vistiešākajā mērā būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas un pieprasījuma atjaunošanās eirozonas valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta tirgus.
Vēl pirms ECB lēmuma, ekonomiskā situācija Latvijas ārējos tirgos šogad jau pakāpeniski ir sākusi uzlaboties, ietverot arī tirgus gaidas par procentu likmju pazemināšanu. Pēdējos mēnešos jau vērojama pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās. Eirozonas iepirkumu menedžeru indekss PMI maijā ir uzrādījis straujāko biznesa aktivitātes pieaugumu pēdējo 12 mēnešu laikā, indeksam pieaugot no 51,7 aprīlī līdz 52,3 maijā un jau otro mēnesi pēc kārtas signalizējot ekonomikas izaugsmi. Atsākoties spēcīgākai ekonomikas izaugsmei eirozonā, ārējais sektors sāks dot būtiskāku devumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, ko pēdējos ceturkšņos uzturējis praktiski tikai iekšzemes pieprasījums, īpaši straujais sabiedriskā patēriņa kāpums.
Vēl par tēmu:
Kas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākNedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina?
Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju neizmanto ārvalstu kapitālu
Luminor bankas veiktā aptauja atklāj – 55% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savā darbībā neizmanto ārvalstu kapitālu.* Savukārt lielākā daļa to uzņēmumu, kas piesaista ārvalstu...
Lasīt tālākNeskatoties uz izmaiņām, Latvijā arvien augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā
Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk2024. gada tiesu darbības rādītāji liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā
Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas. 2024. gadā...
Lasīt tālākLDDK: Darbs pie valdības izdevumu samazināšanas jāsāk jau šodien
850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbu uzsāks jau martā. Lai nonāktu pie šāda rezultāta,...
Lasīt tālākKonceptuāli vienojas 50 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārvirzīt patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei
Trešdien, 22. janvārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē. Tās mērķis bija...
Lasīt tālākDaļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara
Daļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara Kā zināms, no 2025. gada 1. janvāra ir...
Lasīt tālāk