FM: Pārmaksāto nodokļu automātiskā izmaksa būtu problemātiska
Lai arī Saeimā iesniegta pilsoņu iniciatīva par pārmaksāto nodokļu automātisku izmaksu, kurai atbalstu jau izteikušas vairākas partijas un Valsts ieņēmuma dienests (VID), Finanšu ministrija (FM) ir skeptiska par šādas sistēmas iespējamo darbību Latvijā.
Kā zināms, piektdien, 13.aprīlī, Saeimā iesniegta pilsoņu iniciatīvu par pārmaksāto nodokļu automātisku izmaksu, kas dotu iespēju saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, nelieto internetbankas un nav ieguvuši augstāko juridisko/ekonomisko izglītību, tomēr strādā un maksā nodokļus.
Tā būtu iespēja apkopot arī to iedzīvotāju datus, kuri līdz noteiktam datumam nav pieteikušies pārmaksāto nodokļu atgūšanai un pārskaitot pārmaksātos nodokļus arī to iedzīvotāju (darbdevējam norādītajos) kontos.
Lai arī atbalstu šādai sistēmai jau izteicis VID, Finanšu ministrija uz to raugās skeptiski, norādot, ka tam būtu vairākas problēmas. Tie norādīts, ka nav zināms, kā VID uzzinās personas bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt personas pārmaksāto nodokli. Informācija, kas ir darba devēja rīcībā, ne vienmēr ir VID rīcībā, turklāt personai var būt vairāki bankas konti.
Savukārt ja persona guvusi ienākumus ārvalstīs vai tādus ienākumus, par kuriem VID rīcībā nav informācijas, automātiska nodokļa pārmaksa var radīt negatīvas sekas personai nākotnē, kad tiek saņemta informācija par maksājamo nodokli no nedeklarētā ienākuma.
“Problēma ir tajā, ka persona nav izteikusi savu gribu, vai tā vēlas ar pārmaksāto nodokli segt kādu aktuālu nodokļa maksājumu, piemēram, par pēctaksācijas gadā pārdotu nekustamo īpašumu,” skaidroja FM pārstāvis.
Kā zināms, pašlaik nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt atpakaļ no budžeta pārmaksāto nodokli brīvprātīgi. Šobrīd tas notiek elektroniski vai iesniedzot deklarāciju klātienē, jebkura tuvākajā VID klientu apkalpošanas centrā.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Šonedēļ vēl sagaidāms drēgns laiks
Jaunajā darba nedēļā būtiska gaisa masu nomaiņa mūsu teritorijā nav gaidāma, līdz ar to laiks saglabāsies vēss, un atsevišķās dienās arī gaidāms lietus. Vietām naktīs gaiss atdzisīs...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk