• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
26/09/2024, Kategorija: Ekonomika

Ceturtdien, 26. septembrī, ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja paziņojumu, ar kuru tiek atsaukts 2018. gada 16. februāra lēmuma projekts pret akciju sabiedrību “ABLV Bank”. Paziņojumā FinCEN apliecina, ka tā 2018. gadā par “ABLV Bank’ izteiktās bažas ir bijušas pamatotas, vienlaikus secinot, ka Latvijas valdības un kompetento iestāžu veiktie kompleksie pasākumi “ABLV Bank” darbības izraisītā starptautiskās finanšu sistēmas apdraudējuma novēršanai ir bijuši efektīvi.

Latvija ir spērusi izlēmīgus soļus, lai nepieļautu “ABLV Bank” darbības radītās graujošās ietekmes tālāku vai atkārtotu ietekmi uz Latvijas valsts reputāciju un finanšu sistēmu un sauktu pie atbildības noziedzīgos nodarījumos apsūdzētās personas. Tāpat valsts ir atbildīgi rīkojusies, lai novērstu Latvijas, tās finanšu tirgus dalībnieku un klientu izmantošanu ļaunprātīgā un noziedzīgā nolūkā, ieviešot daudzpusīgas, mērķētas un neatgriezeniskas reformas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas politikā, regulējošās prasībās un kompetento iestāžu neatkarībā un sadarbības spējās.

Latvija ir gandarīta, ka FinCEN paziņojums stiprina pārliecību par Latviju kā tiesisko valsti, kuras atbildīgās iestādes novērš noziedzīgu interešu iesakņošanos mūsu valstī, stiprina uzticību Latvijas finanšu sistēmas integritātei un drošībai, kā arī veicina godprātīgu investoru un starptautisko partneru interesi par Latviju, tādējādi veicinot valsts konkurētspēju. Sadarbībā ar Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajiem partneriem turpināsim darbu pie esošu un jaunu risku savlaicīgas apzināšanas un pasākumiem, lai novērstu to negatīvo ietekmi.

FinCEN 2018. gada lēmuma projekta publicēšanas mērķis bija, informējot plašāku sabiedrību, novērst tūlītējus riskus starptautiskajai finanšu sistēmai, īpaši attiecībā uz darījumiem ASV dolāros. Lēmuma projekta publicēšana rosināja arī procesu, kura laikā identificētie “ABLV Bank” īpašnieki un vadība varēja reaģēt uz tai lēmuma projektā izteiktajiem pārmetumiem, labprātīgi sadarbojoties ar FinCEN izmeklētājiem tālākas informācijas iegūšanā, tādējādi apstiprinot vai mazinot ASV iestāžu bažas par “ABLV Bank” darbības radīto apdraudējumu.

Ieklausoties FinCEN konstatētajā par smagu finanšu noziegumu veikšanu un to veicināšanu kā “ABLV Bank” biznesa prakses pīlāru, Latvijas kompetentās iestādes ir veikušas un turpina veikt neatkarīgas pārbaudes izmeklēšanas faktu noskaidrošanai un pierādījumu iegūšanai. Ievērojot apmērus, izmantotās metodes un starptautisko tvērumu, kādā “ABLV Bank” bija izvērsusi daudzslāņu darbības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai caur bankas kontiem, Latvija sadarbojās ar virkni citu valstu uzraudzības iestāžu, Finanšu izlūkošanas dienestiem un tiesībaizsardzības iestādēm.

Šis bezprecedenta mēroga un apjoma Latvijas un starptautisko kompetento iestāžu darbs ir rezultējies “ABLV Bank” darbības apturēšanā un kontrolēta pašlikvidācijas procesa norisē, kredītiestādes licences anulēšanā 2018. gada 11. jūlijā. 2023. gada jūnijā uz Latvijas Ģenerālprokuratūras neatkarīgi sagatavotas un celtas apsūdzības pamata tika sākta Ekonomisko Lietu tiesas tiesvedība kriminālprocesā pret “ABLV Bank” akcionāriem un vadību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu 2,1 miljarda eiro apmērā legalizāciju. Paralēli tiek iztiesātas vairākas krimināllietas pret “ABLV Bank” darbiniekiem un kreditoriem (klientiem) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Pamatojoties uz Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu sekmīgi veiktās izmeklēšanas rezultātiem, tiek gatavotas jaunas apsūdzības.

Neatkarīgi no kompetento iestāžu darba, FinCEN lēmuma projekts bija arī viens no stimuliem, pēc kura kritiski tika pārskatīta valsts politika un regulējošais ietvars, lai salāgotu to ar Latvijas drošības, attīstības un stratēģiskās sadarbības mērķiem vidējā un ilgā termiņā. Tā rezultātā īstenotais reformu process jeb “kapitālais remonts” ne tikai nodrošināja, ka Latvija netika iekļauta FATF (starptautiskais standartu noteicējs cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu) “pelēkajā sarakstā”, bet arī ar pastiprinātu starptautisku sadarbību tālredzīgi novērsa Krievijas un citu Krieviju atbalstošo vai nedraudzīgo valstu noziedzīgās un koruptīvās ietekmes īstenošanu, izmantojot Latviju un tās finanšu sistēmu kā placdarmu. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem FATF sarakstā iekļautajām valstīm tas izmaksā kā minimums 1,4% no IKP ik gadu zaudētu investīciju un paaugstinātu izmaksu veidā, neskaitot reputācijas zaudējumu.

Latvija pēdējo septiņu gadu laikā ir nodrošinājusi:

  • nepieciešamo tuvināšanos starptautiskajiem standartiem risku pārvaldībā un efektīvā cīņā pret naudas atmazgāšanu un citiem koruptīviem noziegumiem;
  • vienu no labākajām finanšu uzraudzības praksēm ES un Baltijas-Ziemeļvalstu reģionā; stiprāku finanšu izlūkošanas un finanšu un koruptīvu noziegumu izmeklēšanas kvalitāti un efektivitāti,
  • jauna līmeņa uzrauga un finanšu tirgus dalībnieku dialogu un uz risku izvērtējumu balstītas pieejas ieviešanu;
    sadarbībā ar nozari mazinātu normatīvo slogu un izstrādātas vadlīnijas, ieteikumus, kā arī labās prakses piemēru apkopošanu un publicēšanu;
  • banku, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, biznesa modeļa maiņu un riska līmenim atbilstošas iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu;
  • inovatīvas publiskās-privātās partnerības izveidi starp banku sektoru, finanšu izlūkošanas, uzraudzības un tiesībaizsardzības iestādēm operatīvas informācijas, tai skaitā par akūtiem riskiem un noziedzīgu nodarījumu tipoloģijām, apmaiņai;
  • likuma subjektu, tai skaitā finanšu nozares, gatavību tūlītējai pārejai uz harmonizētu ES līmeņa regulējumu bez nozīmīgiem kapitālieguldījumiem savas darbības pielāgošanai, ievērojot, ka būtiska ES regulējuma daļa tika modelēta arī uz Latvijas labā piemēra bāzes.

Attiecībā uz “ABLV Bank” darbības izbeigšanu ir nodrošināts kontrolēts un starptautiskajai praksei atbilstošs pašlikvidācijas process.

Speciāli izstrādātā kreditoru pārbaudes metodoloģija uzraugošajām institūcijām ļāva pārliecināties par bankā esošo līdzekļu izcelsmi, nepieciešamības gadījumā iegūto informāciju iesniedzot tiesību aizsardzības iestādēm. Pamatojoties uz pašlikvidācijas procesā iegūto informāciju, ir uzsākts arī kriminālprocess pret “ABLV Bank” augstāko vadību un akcionāriem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu 2,1 miljarda eiro apmērā legalizāciju. Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā. Pašlaik notiek lietas iztiesāšana.

FinCEN lēmuma projekts 2018. gada februārī tika publicēts, pamatojoties uz ASV 2001. gada likuma par “Amerikas apvienošanu un stiprināšanu, nodrošinot atbilstošus instrumentus, kas nepieciešami, lai apturētu un novērstu terorismu” (Patriot Act) 311. pantu, kas paredz īpašus pasākumus attiecībā uz jurisdikcijām, finanšu institūcijām vai starptautiskiem darījumiem, kuri rada nopietnas bažas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Atbilstoši minētā likuma 311. panta 5. īpašajam pasākumam FinCEN lēmumprojekts paredzēja aizliegumu ASV finanšu institūcijām tieši vai pastarpināti atvērt un uzturēt korespondējošo kontu ASV akciju sabiedrībai “ABLV Bank”.

916 skatījumi




Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk
Video

EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%

14/04/2025

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...

Lasīt tālāk
Video

Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus

11/04/2025

Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei

09/04/2025

“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas

08/04/2025

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...

Lasīt tālāk