Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja: Plānotais papildu nodoklis komercbankām nestimulēs kredītiestādes vairāk kreditēt

Jauns nodoklis nemotivēs bankas vairāk kreditēt, intervijā LTV “Rīta panorāmai” pauda Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka.
Kā zināms, Finanšu ministrija rekomendē valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, ko varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē un kas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.
Šteinbukas ieskatā, šāds nodoklis neatrisinās visas problēmas, jo visu vajadzību finansēšanai vajadzīgas lielākas summas.
“Valdība piedāvā dažādas nodokļu reformas, un visinteresantākā un aktuālākā ir finanšu sektora nepieciešamība maksāt tādu avansmaksājumu 20 % no iepriekšējā gada peļņas. [..] Šo te soli principā atbalsta Latvijas Banka,” sacīja Šteinbuka.
“Banku lobijs atradīs ceļus, kā vismaz daļēji nosegt nosacītos zaudējumus. Attieksmes maiņa, tas ir process, kas ir saistīts ar kopējo komercbanku regulējumu. Ja ir ļoti stingrs regulējums un tāpat var nopelnīt, kāpēc gan komercbankām jāriskē ar savu reputāciju vai kādām citām nepatikšanām?” sacīja Šteinbuka.
Tajā pašā laikā viņa atzina, ka bankām nav motivācijas vairāk kreditēt un palīdzēt tautsaimniecībai un nodoklis šo motivāciju necels. Pēc viņas teiktā, to varētu izdarīt lielāka konkurence banku sektorā.
Tāpat Šteinbuka šaubās, ka nodokļu reformas, pat izveidojot ideālu nodokļa sistēmu, varētu panākt strauju tautsaimniecības izaugsmi, tam būtu nepieciešamas investīcijas, valsts vai privātas, kreditēšana, kuras mums pietrūkst.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠī gada pēdējā nedēļā laiks kļūs vēsāks un veidosies noturīga sniega sega
Nedēļas pirmajā pusē valsts centrālajos un rietumu rajonos turpinās pūst brāzmains vējš, kā arī teju visā valstī aizvien biežāk novērosim nokrišņus. Šajās dienās valstī sāks...
Lasīt tālākSvētku dienas būs vēsas, bet ne sniegotas
Ziemassvētku nedēļas pirmajā pusē Latvijā no ziemeļaustrumiem ieplūdīs aukstāka gaisa masa (skatīt animāciju). Tās rezultātā pāris dienas ir gaidāms sals, austrumu rajonos diennakts...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā palaikam gaidāmi nokrišņi un migla
Šīs nedēļas izskaņā Latvijā saglabāsies pārsvarā pelēcīgs laiks. Lietainākā diena būs sestdiena – jau no nakts sākuma Latviju šķērsos nokrišņu zona, tādējādi daudzviet gaidāms...
Lasīt tālākPirmssvētku nedēļā gaidāms pārsvarā sauss laiks
Šonedēļ tiks novērots sauss laiks, kas izriet no plaša anticiklona ietekmes reģionā. Atsevišķās naktīs termometra stabiņš noslīdēs zem 0° atzīmes, taču dienās gaisa temperatūra...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālāk