Fiskālās disciplīnas padome: Ir nepieciešami lielāki nodokļu ieņēmumi
Fiskālās disciplīnas padome iesaka palielināt nodokļu ieņēmumus, taču nerosinās mainīt konkrētus nodokļus vai likmes, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Kā zināms, saskaņā ar Valdības rīcības plānu Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.
Fiskālās disciplīnas padome rosina palielināt nodokļu ieņēmumus, taču, tā kā tās uzdevums ir uzraudzīt, lai valdības fiskālā politika būtu atbildīga, lai nebūtu kārdinājumu būtiski palielināt budžeta deficītu un valsts parādu, tā nerosina celt konkrētus nodokļus vai likmes. Tas būšot valdības uzdevums.
“Ir nepieciešams finansējums daudzām vajadzībām, un, lai to varētu atļauties, nepieciešami lielāki ieņēmumi. Latvijā nodokļu ieņēmumu daļa no iekšzemes kopprodukta, nodokļu slogs ir nepietiekoši liels,” norādīja Šteinbuka.
Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā šis nodokļu ieņēmumu īpatsvars būtu jāpalielina līdz 33% – 35%. Vienlaikus, lai nepasliktinātu konkurētspēju, nav nepieciešams tuvināties Eiropas Savienības vidējam rādītājam, kas ir 40%.
Padome iesaka izvērtēt nodokļu atvieglojumus, tos racionalizējot un izvairoties ne nevajadzīgiem atvieglojumiem, kā arī mainīt mikrouzņēmumu nodokļu sistēmu.
Jau vēstīts, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nodokļu apakškomisijas sēdē Finanšu ministrija (FM) sadarbības partneriem prezentējusi vairāku politisko partiju priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli.
FM saņemti dažādi priekšlikumi, bet visapsriestākie saistīti ar mikrouzņēmumu nodokli. To piedāvāts likvidēt vai pilnībā transformēt.
Patlaban vēl notiek publiskās diskusijas starp politiskajiem partneriem, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nevalstisko sektoru par iespējamiem virzieniem, lai uzlabotu nodokļu politiku Latvijā no 2021. gada.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk