• Tweet

Kopumā 2023. gada finanšu revīziju rezultāti ir vērtējami pozitīvi – visi 26 atzinumi ir bez iebildēm, ieteikumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis vairāk nekā uz pusi. Revīziju laikā izlabotas aptuveni 140 kļūdas ar kopējo vērtību 1,4 miljardi eiro, informēja Valsts kontrolē.

Pabeidzot darbu pie 2023. gada finanšu revīzijām, rezultāti vērtējami pozitīvi. Pirmkārt, visi 26 sniegtie atzinumi ir bez iebildēm. Tas ir skaidrojams gan ar grāmatvedības uzskaites labo kvalitāti, gan ar revidentu un iestāžu sadarbību finanšu revīziju laikā. Šogad, pateicoties šai sadarbībai, iestādes izlaboja revidentu atrastās kļūdas, kuru skaits sasniedza 140 un vērtība – 1,4 mljrd. eiro, kas ir līdz šim lielākais izlaboto kļūdu apmērs vienā finanšu revīziju ciklā.

Otrkārt, ir izdevies sekmīgi tikt galā ar 2023. gada finanšu revīziju izaicinājumu – finanšu pārskati bija jāsagatavo un atzinumi par tiem jāsniedz mēnesi ātrāk nekā līdz šim. Šādas izmaiņas Likumā par budžetu un finanšu vadību veiktas ar mērķi pēc iespējas tuvāk pārskata gadam sniegt informāciju pārskata lietotājiem. Lai iekļautos likumā noteiktajos termiņos, Valsts kontrole 2023. gada finanšu revīzijās neizvirzīja un nevērtēja t.s. atbilstības jautājumus. Tomēr, arī veicot finanšu pārskatu pārbaudes, konstatēti gan trūkumi, gan neatbilstības. Un treškārt, ministriju un centrālo valsts iestāžu 2023. gada pārskati publiskoti Valsts kases e-pakalpojumu “ePārskati” ātrāk, kā to paredz spēkā esošais normatīvais akts.

“Par finanšu pārskatu sagatavošanu, ievērojot visus “priekšrakstus”, atbildīgs ir katras iestādes vadītājs. Savukārt ikgadējo finanšu revīziju primārais mērķis ir sniegt novērtējumu, vai šiem sagatavotajiem finanšu pārskatiem var ticēt, t.i., vai pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un iestādes darbības finansiālajiem rezultātiem pārskata gadā un ir sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lai šādu novērtējumu sniegtu, revidenti vērtē riskus, nosaka cik un kādas pārbaudes jāveic, un iegūst nepieciešamos pierādījumus. Un, tikai pabeidzot visas ieplānotās procedūras, var nonākt līdz lēmumam par atzinuma veidu – vai atzinums ir sniedzams bez iebildēm, ar iebildēm, negatīvs, – vai arī apstākļi liek atteikties sniegt atzinumu,” ikgadējo finanšu revīziju specifiku skaidro Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Aizsardzības nozares kapitālsabiedrības dibināšana

Aizsardzības ministrijā (AiM) kā galveno revīzijas jautājumu vērtējām 2023. gadā dibinātās aizsardzības nozares valsts kapitālsabiedrības SIA “Valsts aizsardzības korporācija” izveidi, tai noteikto kompetenci un darbības finansēšanu. Revīzijā konstatēts, ka AiM, dibinot kapitālsabiedrību, tās darbībai plānoja valsts budžeta līdzekļus, taču nenoteica turpmākai finansēšanai piemērotus finansēšanas instrumentus. Revīzijā secināts, ka izveides brīdī tiesību akti AiM neparedzēja tādu kompetenci, kas ir noteikta jaunizveidotajai kapitālsabiedrībai, proti, ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā. Revīzijas laikā, pamatojoties uz Valsts kontroles priekšlikumiem, uz trešo lasījumu likumprojektā “Aizsardzības industrijas likums” AiM tika noteikta šī kompetence, paredzot arī to, ka ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšanu pilnībā vai daļēji var deleģēt valsts SIA “Valsts aizsardzības korporācija”. Tomēr joprojām nav radīti tiesiskā regulējuma priekšnoteikumi aizsardzības industrijas atbalsta virzienu un politikas principu īstenošanai, īpaši industriālās līdzdalības nodrošināšanai. Tādēļ esam aicinājuši pilnveidot aizsardzības un drošības industrijas politiku un izstrādāt tiesisko regulējumu, kas paredzētu atbilstošu un kontrolētu privātpersonu iesaisti valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildē.

Būtiska informācija iestāžu pārskatos

Divu resoru – Kultūras ministrijas (KM) un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) – atzinumos iekļāvām t.s. apstākļu akcentējuma rindkopu, vēršot uzmanību uz būtisku informāciju pārskatos. KM gadījumā uzmanību pievērsām apstāklim, ka turpinās diskusija ar Valsts kasi par eksponātēku atbilstošu uzskaiti grāmatvedībā. Lai nodrošinātu vienotu grāmatvedības uzskaiti visās institūcijās, kurās ir muzeja krājuma priekšmeti “eksponātēkas”, KM ir lūgusi Valsts kasi sagatavot nepieciešamo regulējumu (grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos vai vadlīnijas) par grāmatojumu veikšanu un ēku – gan muzeja priekšmetu gan nekustamo īpašumu – uzskaiti. Savukārt CVK uzmanību pievērsām CVK 2023. gada vadības ziņojumā norādītajam, ka pastāv nozīmīgi turpmākie notikumi, kas 2024. gadā būtiski var ietekmēt CVK nemateriālo ieguldījumu posteņa un bilances vērtību, jo pārskata gadā ir pieņemti konceptuāli lēmumi par izmaiņām vēlēšanu vadības informācijas sistēmu turpmākā izmantošanā – vēlēšanām nepieciešamo informācijas sistēmu attīstītājs turpmāk būs Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Atlīdzības noteikšana atbalsta funkciju veicējiem

Tiesībsarga birojā, Valsts prezidenta kancelejā, Satversmes tiesā un Augstākajā tiesā vērtējām atlīdzības noteikšanu atbalsta funkciju veicējiem. Lai arī šīm iestādēm nav pienākuma amatus klasificēt atbilstoši MK noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju katalogam un ir tiesības veidot savu amatu novērtēšanas sistēmu, ievērojot darba specifiku, tomēr uz tām attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) paredzētie mēnešalgu noteikšanas principi: 1) jānosaka amata vērtība (atbildības līmenis un sarežģītība); 2) jāparedz amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un darba snieguma un prasmju novērtējuma sasaiste ar mēnešalgu; 3) jāņem vērā, ka noteiktās mēnešalgas nedrīkst pārsniegt līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgu grupas intervāla maksimumu. Tomēr konstatēts, ka Satversmes tiesā, Tiesībsarga birojā un Valsts prezidenta kancelejā, nosakot mēnešalgas darbiniekiem, kuri iestādē nodrošina atbalsta funkcijas, nav ievēroti Atlīdzības likumā noteiktie principi. Daļa atbalsta funkcijas veicošo amatu bez objektīva pamatojuma ir klasificēti augstākās mēnešalgu grupās nekā attiecīgo amatu vērtība (atbildības līmenis un sarežģītība), salīdzinot ar līdzvērtīgas atbildības un sarežģītības amatiem citās institūcijās. Satversmes tiesā nav noteikta kārtība (iekšējais normatīvais regulējums), kādā darbiniekiem nosaka mēnešalgu grupas.

Iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanas progress

Finanšu revīzijās vērtējām arī iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanu – SM, Tieslietu ministrijā (TM), un AiM. SM nav izdevies sasniegt 2022. gada finanšu revīzijā sniegtā ieteikuma – sakārtot Rail Baltica projekta īstenošanā veikto ieguldījumu uzskaiti – mērķi, un tas atzīts par neieviestu, tā vietā izsakot jaunus ieteikumus. SM 2023. gadā nav izstrādājusi/rosinājusi grozīt normatīvos aktus, lai risinātu jautājumu par Rail Baltica projekta īstenošanā veiktajiem ieguldījumiem citām personām piederošos īpašumos, kad tie tiek pārbūvēti un aizstāti bez atlīdzības, jo nav iespējams izvairīties no to sabojāšanas vai pārvietošanas. Šādu tiesisko regulējumu vajag, lai novērstu iespējamos riskus SM budžeta līdzekļu nelikumīgai un nelietderīgai izmantošanai. Ņemot vērā projekta mērogu, ar tā īstenošanu uzņemtās valsts saistības un tā specifisko īstenošanas raksturu, būtu jāizstrādā atsevišķa Rail Baltica projekta grāmatvedības uzskaites kārtība visam projekta dzīves ciklam. Tas sekmētu, ka ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistītie darījumi, kas uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un SM gada pārskatā, atbilst normatīvajiem aktiem.

Pārbaudot SM veiktās darbības 2021. gada finanšu revīzijā sniegtā ieteikuma ieviešanai par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgumu nosacījumu izpildes uzraudzību, ieteikums atzīts par ieviestu, tomēr ieteikuma ieviešanas pārbaudē konstatēta normatīviem neatbilstoša VSIA “Autotransporta direkcija” rīcība, kā rezultātā no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem saņemtie līgumsodi netiek iemaksāti valsts budžetā. Līdz 2024. gada janvāra beigām VSIA “Autotransporta direkcija” kontā pakalpojumu sniedzēji bija iemaksājuši 20 410 eiro jeb 70 % no visa par 2023. gadu piemērotā līgumsoda apmēra, kas netika tālāk pārskaitīti valsts budžetā. Lai turpmāk novērstu neatbilstošo rīcību līgumsodu iekasēšanā, Valsts kontrole sniedza jaunu ieteikumu.

TM, ieviešot Valsts kontroles ieteikumu, ir radījusi priekšnoteikumu (iekšējo tiesību aktu), lai Valsts zemes dienesta un Tiesu administrācijas piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā atbilstu Atlīdzības likumā noteiktajam. Tomēr revīzijā konstatētais liecina, ka Tiesu administrācijā šī piemaksa joprojām pamatā tiek piešķirta par papildu pienākumu un ikdienas pienākumu veikšanu.

AiM nodrošinājusi, ka trīs no četriem starpziņojumā “Nacionālo bruņoto spēku pārtikas iepirkuma plānošana un īstenošana” sniegtajiem ieteikumiem atzīti par ieviestiem. Vēl turpinās darbs, lai aizsardzības resora rīcībā būtu pārskatāma un lēmumu pieņemšanai operatīvi izmantojama informācija par plānotajiem iepirkumiem un tiem paredzēto finansējumu.

Izaicinājumi nākotnei

“Finanšu revīzijām ir fundamentāla nozīme publisko resursu atbilstošā pārvaldībā. Tās, caur sniegto pārliecību par pārskatu ticamību, veido pamatu, uz kura stāvam un no kura varam atsperties, plānojot un veicot atbilstības un lietderības revīzijas. Vienlaikus finanšu revīzijām nākotnē ir milzu potenciāls – papildus klasiskajām pārskata pārbaudēm sniegt horizontālu ieskatu noteiktu izdevumu posteņu uzskaitē, novērtēt pieeju dažādu preču un pakalpojumu iegādē, sniegt vērtējumu par solītajiem un sasniegtajiem rezultātiem, izlietojot piešķirtos budžeta līdzekļus. Pie šādas nākotnes turpinām strādāt, īstenojot Valsts kontroles iekšējo projektu “Neatkarīga revidenta viena ziņojuma sniegšana finanšu revīzijās – revīzijā par saimnieciskā gada pārskatu”. Par šo u.c. jautājumiem par un ap finanšu revīzijām runāsim ar iestāžu atbildīgajiem darbiniekiem 25. aprīlī informatīvi izglītojošā seminārā, kādu šogad organizējam pirmo reizi,” uzsver Ilze Bādere.