Finanšu ministrija samazina šā gada IKP pieauguma prognozi līdz 1,6%
Mainoties 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. Ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta līdz 1,6%, bet 2023. gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām, šā gada augusta sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta par 1,2 procentpunktiem un 2023. gadam – par 1,6 procentpunktiem.
Līdz ar spēcīgo privātā patēriņa atjaunošanos pēc Covid-19 ierobežojumiem un tikai ierobežoto kara ietekmi, ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā pusē sasniedza 4,1%. Gada otrajā pusē, augsto cenu un pirktspējas krituma ietekmē patēriņa pieauguma tempam būtiski mazinoties, kā arī pasliktinoties Latvijas ražotāju situācijai un saglabājoties zemiem investīciju apjomiem, trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,6% un ekonomikas lejupslīde sagaidāma arī gada pēdējā ceturksnī. Augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos turpinās negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku arī 2023. gada pirmajā pusē, bet no gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties, 2024. un 2025. gadā atkal uzrādot pozitīvu dinamiku un IKP pieaugumam sasniedzot 3,0%.
Salīdzinot ar augustā izstrādātajām prognozēm, atjaunotajā makroekonomisko rādītāju scenārijā arī nedaudz paaugstināta inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam. Pēc aktualizētajām prognozēm, patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā sasniegs 17,3%, bet 2023 .gadā samazināsies līdz 8,5%, kas ir attiecīgi par 0,8 un 2,0 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts augusta sākumā. Nākamajos divos gados inflācijas spiediens mazināsies, līdz 2025. gadam tai stabilizējoties 2,0% līmenī.
Darba tirgū Krievijas uzsāktā kara, tirdzniecības ierobežojumu un straujā cenu kāpuma negatīvā ietekme līdz šim praktiski nav bijusi jūtama un varētu izpausties ar lielāku laika nobīdi nekā prognozēts iepriekš. Attiecīgi 2022. gada bezdarba līmeņa prognoze ir samazināta līdz 7,0% jeb par 0,1 procentpunktu, bet 2023. gadā bezdarba līmenis varētu paaugstināties līdz 7,3%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā prognozēts augustā. 2024. gadā gaidāma bezdarba samazināšanās līdz 7,0%, tomēr tas būtu par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā prognozēts augusta sākumā.
Darba samaksas pieauguma prognoze 2022. gadam nav mainīta, bet 2023. un 2024. gadam ir paaugstināta attiecīgi līdz 7,5% un 6,2%, ņemot vērā minimālās mēneša darba samaksas paaugstinājumu līdz 620 un 700 eiro attiecīgi no 2023. un 2024. gada 1. janvāra, kā arī nedaudz straujāku prognozēto patēriņa cenu pieaugumu. Salīdzinājumā ar augusta sākuma prognozēm, 2023. gada vidējās darba samaksas prognoze ir paaugstināta par 1,5 procentpunktiem un 2024. gada prognoze – par 0,9 procentpunktiem.
Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek karadarbības tālāka eskalācija, kā arī nav gaidāms tik spēcīgs Covid-19 uzliesmojums, ka būtu nepieciešams noteikt jaunus pulcēšanās, biznesa un citus ierobežojumus. Vienlaikus FM izvērtēja arī ārējās un iekšējās vides riskus un norāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos. Tāpat kā iepriekš būtiskākie negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kā arī ar straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību, kas var negatīvāk ietekmēt ekonomikas izaugsmi.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM ir konsultējusies ar komercbanku ekspertiem, aktualizētās prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2. decembrī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Vēl par tēmu:
LBAS un LDDK vienotas pozīcijā par valsts izdevumu samazinājuma nepietiekamību pašreizējā situācijā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem...
Lasīt tālākTurpina uzdarboties krāpnieki, uzdodoties par “Sadales tīkla” darbiniekiem; mēģina iekļūt arī mājoklī
Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālāk