Finanšu ministrija samazina ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes 2024. gadam
Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2028. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%.
Salīdzinot ar iepriekšējām, 2023. gada jūnija sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025. gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026. gadā veidojot 2,5% un līdz 2028. gadam palēninoties līdz 2,3%.
“Redzam, ka visā Eiropā joprojām saglabājas visai augsta nenoteiktība gan saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā, gan Eiropas Centrālās bankas politiku un prognozēm par iespējamu procentu likmju pazemināšanas sākšanu šā gada laikā, kas kavē investīciju lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka ekonomikas izaugsmes tempi nebūs tik labi, kā mēs vēlētos, un mums kā valstij būs pieejams mazāk resursu. Tādēļ jo būtiskāka loma šinī un tuvākajos gados būs arī lielo investīciju projektu realizācijai un Eiropas Savienības fondu finansējuma pieaugumam,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Zemāku ekonomikas izaugsmi 2024. gadā lielā mērā nosaka pagājušā gada dinamika, kad, krītoties pieprasījumam ārējā tirgū un augstajam cenu līmenim kavējot privātā patēriņa izaugsmi Latvijā, IKP pieaugums nesasniedza prognozēto. Pēc provizoriskiem datiem Latvijas ekonomika pērnajā gadā saruka par 0,6%, ko visbūtiskāk ietekmēja eksporta un privātā patēriņa kritums, kamēr pozitīvi devumi bija investīciju un sabiedriskā patēriņa kāpumam.
Pēdējo mēnešu laikā Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu ekonomikas izaugsmes prognozes 2024. gadam pakāpeniski ir pasliktinājušās. Lai arī šie prognožu pazeminājumi joprojām bijuši ļoti mēreni, zemāka izaugsme Eiropā samazinās arī Latvijas ekonomikas gaidāmo izaugsmi. Kopumā Eiropas Savienībai (ES) un eirozonai šim gadam gan ir prognozēti augstāki izaugsmes tempi nekā 2023. gadā, tomēr tie joprojām ir vēsturiski zemā līmenī.
Vienlaikus jau no gada otrās puses, Eiropas ekonomikai sākot augt straujāk un arvien mazinoties nesenā krasā cenu kāpuma negatīvajai ietekmei uz Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, arī Latvijas ekonomikas izaugsme kļūs straujāka, 2025. gadā paātrinoties līdz 2,9%.
Līdz ar straujo energoresursu un citu izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, kas atstāj stabilizējošu ietekmi arī uz pārējo preču cenām, kā arī Eiropas Centrālās bankas īstenoto stingro inflācijas ierobežošanas politiku, Latvijas inflācijas prognoze 2024. gadam ir samazināta līdz 1,6%. Iepriekšējās, 2023. gada jūnijā sagatavotajās prognozēs FM šim gadam bija prognozējusi cenu pieaugumu 2,2% apmērā. Vidējā termiņā, laikā līdz 2028. gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un pēdējos ceturkšņos arī kritums līdz šim praktiski nav atstājis ietekmi uz bezdarba un nodarbinātības rādītājiem, kas, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, nav būtiski koriģēti. Pēc FM prognozēm bezdarba līmenis šogad varētu saglabāties 2023. gada līmenī 6,4% apmērā, bet pēc tam straujākas ekonomikas izaugsmes un demogrāfiskās situācijas ietekmē līdz 2028. gadam pakāpeniski noslīdēt līdz 5% līmenim. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils – 888 tūkstošu līmenī ar nelielu lejupvērstu tendenci.
Mēneša vidējā darba samaksa šogad turpinās palielināties, ko ietekmēs gan cenu līmeņa pieaugums, gan minimālās darba samaksas kāpums no 620 līdz 700 eiro, gan valsts budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, tostarp veselības, aizsardzības un izglītības nozarēs. FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 7,5%, sasniedzot 1650 eiro, bet nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks, pakāpeniski pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 5% līmenī.
Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un komercbanku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2024. gada 12. februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Vēl par tēmu:
FM: Inflācija pērn decembrī palielinājās līdz 3,3%
2024. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,2% un 6,3%. Inflācijas...
Lasīt tālākNo sapņa līdz mājokļa atslēgām rokā: biežākās kļūdas, plānojot īpašuma iegādi
Mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem finanšu lēmumiem katra cilvēka dzīvē. Tomēr ceļš no sapņa līdz jaunās mājas atslēgām bieži ir izaicinājumiem pilns. Galvenais kļūdu iemesls...
Lasīt tālākLembergs: Šobrīd Latvija apēd pati sevi
Latvijā reālā alga pieaug daudz straujāk kā produktivitāte, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Produktivitātei jeb darba ražīgumam jāaug straujāk nekā reālai darba algai. Tāda valsts...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā gaidāms mākoņains un nokrišņiem bagāts laiks
Nedēļas nogalē daudzviet Latvijā gaidāmi nokrišņi, tajā skaitā sniegs, tādēļ daļā valsts palielināsies sniega segas biezums. Visstiprāk snigs Kurzemē, kur sniega sega līdz nedēļas...
Lasīt tālākVairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju šogad sagaida finansiālu labklājību
Šajā gadā vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija vismaz mazliet uzlabosies, salīdzinot ar aizvadīto 2024. gadu, noskaidrots Luminor bankas veiktajā...
Lasīt tālāk2025. gadā no katra nodokļos samaksātā eiro vairāk nekā trešdaļa paredzēta sociālajai aizsardzībai
Ar 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Finanšu ministrijas izveidotā infografikā arī šogad skaidrojam, kur nonāk...
Lasīt tālākJaunās nedēļas sākumā turpināsies ziemīgi laikapstākļi, nedēļas vidū gaiss kļūs nedaudz siltāks
Pirmā janvāra nedēļa, aktīvam ciklonam virzoties pāri Latvijas teritorijai, iesākās ar mainīgiem laikapstākļiem – nedēļas sākumā tika sasniegti vairāki maksimālās gaisa temperatūras...
Lasīt tālākNedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs
Gadumijā, ciklonu ietekmē, teju visā valstī laiks bija pelēcīgs, slapjš un vējains. Stiprākās brāzmas reģistrētas naktī uz 2. janvāri - Liepājā tās sasniedza pat 28,5 m/s, Ventspilī...
Lasīt tālākFM: Aizvien pieaugot budžeta izdevumiem, kopbudžeta pārpalikums novembrī turpina sarukt
Lai arī šā gada vienpadsmit mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā, gada pēdējos mēnešos izdevumi pārsniedz...
Lasīt tālākGadumijā laiks būs nokrišņiem bagāts un vējains, pēc svētkiem atgriezīsies sals un sniegs
Aizvadītā svētku nedēļa tika pavadīta ar drūmiem laikapstākļiem. Debesis bija apmākušās, lielākajā valsts daļā novēroti nokrišņi, galvenokārt smidzinošs lietus. Laikam saglabājoties...
Lasīt tālāk