Euribor minimums – jau pavisam tuvu. Ko gaidīt tālāk?

Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Ei-ropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek progno-zēts, ka 6 mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75–2,00 % līmenī, un iespējas tālākam sama-zinājumam ir ļoti ierobežotas. Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās.
Starpbanku Euribor procentu likmes ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, no kura tieši ir atkarīgas gala kredītu izmaksas. Tās pēdējā laikā ir piedzīvojušas īpaši nestabilu periodu, kam bijusi tieša ietekme arī uz aizdevumu procentu likmēm. No 2015. gada rudens līdz pat 2022. gada jūnijam Euribor bija negatīvs, taču, ECB uzsākot cīņu ar inflāciju un īstenojot stin-grāku monetāro politiku, situācija krasi mainījās – 2023. gada rudenī 6 mēnešu Euribor pār-sniedza psiholoģisko 4 % robežu. Tas tieši ietekmēja gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas, kā arī noveda pie aizdevumu pieprasījuma samazināšanās visā eiro-zonā. Inflācijai eirozonā mazinoties un ekonomikai stagnējot, ECB ir sākusi monetārās politi-kas mīkstināšanu. Bāzes procentu likmju samazināšana eirozonā ir veicinājusi arī Euribor lik-mes kritumu – ja 2023. gada beigās 6 mēnešu Euribor bija tuvu 4 %, tad šobrīd tā ir ap 2 %, tātad gandrīz uz pusi zemāka nekā augstākajā punktā.
Euribor likmei jau pusotru gadu bija tendence pazemināties. Arī tirgus dalībnieki ir pieraduši pie jaunās realitātes, ka aizdevumu procentu likmes pakāpeniski samazinās. Tomēr svarīgi atcerēties, ka gan stingra, gan mīksta monetārā politika ir cikliska un dinamiska – tā nevar būt vienmēr stingra vai vienmēr mīksta. Vienmēr pienāk brīdis, kad ECB nospiež “stop” pogu, kas noslēdz kādu konkrētu monetārās politikas posmu. Paredzams, ka eirozona drīz nonāks tieši šādā pauzes posmā, kad gan bāzes procentu likmes, gan Euribor vairs neturpinās samazinā-ties, bet uz kādu laiku stabilizēsies. Tas nozīmē, ka pavisam drīz no monetārās politikas mīk-stināšanas cikla pāriesim uz stabilizācijas ciklu, kura laikā ECB nemainīs bāzes likmes ilgāku laiku.
Tuvākā monetārās politikas stabilizācijas ēra ietekmēs arī Euribor attīstības trajektoriju. Jau-nākās tirgus dalībnieku prognozes liecina, ka ECB gada otrajā pusē varētu pēdējo reizi sama-zināt bāzes procentu likmes līdz 1,75 %. Tas atspoguļojas arī Euribor prognozēs – tiek pare-dzēts, ka 3 mēnešu Euribor, kas cieši seko ECB depozīta likmei un šobrīd ir 2 %, līdz decem-brim samazināsies līdz 1,81 %, bet līdz 2026. gada pavasarim – vasarai stabilizēsies pie 1,75 % robežas – turklāt tālāks kritums nav gaidāms. Tātad, no vienas puses, prognozes rāda, ka Euribor turpinās kristies vēl kādu laiku, bet no otras puses – gandrīz esam Euribor likmes pazemināšanas cikla beigās.
Prognozes liecina, ka septembrī ECB samazinās bāzes likmes līdz 1,75 %, taču pēc šī sama-zinājuma eirozonā iestāsies ilgstoša pauze – par spīti riskiem, ko rada tarifi. Šo pauzi mone-tārajā politikā noteiks vairāki būtiski faktori. Pirmkārt, centrālo banku monetārā politika darbo-jas ar inerci – bāzes likmju izmaiņas ietekmē ekonomiku ar aptuveni 6 mēnešu nobīdi, kas nozīmē, ka pat iepriekš veiktie samazinājumi vēl nav pilnībā ietekmējuši eirozonas ekonomiku. Tāpēc pēc pēdējā samazinājuma ECB kādu laiku novēros, kā iepriekšējās darbības ietekmē inflāciju, algu dinamiku, ekonomisko ciklu un aizdevumu pieprasījumu no uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šis novērošanas posms prasīs laiku, jo ECB vēlēsies pilnībā izvērtēt savas politikas rezultātus. Otrkārt, lai gan tarifi rada tiešus riskus eirozonas ekonomikai, tie neno-
zīmē, ka iestāsies recesija, un tāpēc tarifi nav pietiekams iemesls tālākai procentu likmju sa-mazināšanai. Piemēram, šī gada jūnijā ECB atjaunoja savas makroekonomiskās prognozes, gandrīz nemainot 2026. gada IKP prognozi – martā tika prognozēts, ka 2026. gadā IKP pie-augs par 1,2 %, bet jūnijā – par 1,1 %. ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagard) norādīja, ka jebkādu negatīvu ietekmi no tarifiem kompensēs ieguldījumi aizsardzībā un infra-struktūrā. Šie plāni jau sāk īstenoties – Vācijas valdība savā 2026. gada budžetā patiešām paredz lielākus izdevumus aizsardzībai un infrastruktūrai, proti, tā klusi gatavojas ekonomikas stimulēšanai. Tāpēc ECB neuzskata, ka būtu pamats satraukumam, un nesteigsies ar turp-mākiem procentu likmju samazinājumiem.
Interesanti, ka jaunākās prognozes paredz to, ka no 2026. gada vasaras Euribor varētu sākt pieaugt un līdz 2026. gada decembrim sasniegt 1,9 %. Tas ir būtiski, jo ilgu laiku tirgus dalīb-nieki prognozēja Euribor kritumu, bet tagad paredz arī iespējamu pieaugumu. Tas nozīmē, ka 2026. gadā eirozonas ekonomika varētu patīkami pārsteigt. Tiek prognozēts, ka tarifi būs īs-laicīgi un lielākā daļa no tiem 2026. gadā tiks atcelti vai samazināti. Paralēli Vācija īstenos ekonomikas atveseļošanas pasākumus. Ja ASV administrācija tiešām mīkstinās savu tarifu politiku nākamajā gadā, tad eirozonas ekonomika varētu uzrādīt straujāku izaugsmi – taču līdz ar to iespējams arī jauns inflācijas vilnis. Šķiet, ka jaunākās tirgus prognozes to arī atspoguļo.
Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Vēl par tēmu:
VSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālāk