Epidemiologi zvana trauksmes zvanu: var parādīties sen aizmirstas infekcijas
Vakcinācijas rezultātā katru gadu tiek novērsti tūkstošiem infekcijas slimību un desmitiem nāves gadījumu ar infekcijas slimībām, un kopumā Latvijā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām samazinājusies par 99,5 procentiem.
Ar atsevišķām smagām kaitēm, piemēram, poliomielītu vai stinguma krampjiem, Latvijā vairāku desmitu gadu laikā nav saslimis neviens cilvēks. Taču epidemiologi un mediķi ir satraukti, jo pēdējos gados Latvijā pasliktinās imunizācijas rādītāji, proti, arvien mazāk bērnu tiek vakcinēti, kas var novest pie smagām sekām, un var parādīties pat sen aizmirstas infekcijas slimības. Vairākas Eiropas valstis jau pašlaik sit trauksmes zvanu – Lielbritānijā sākusies masalu epidēmija, un, kā norāda speciālisti, tas tāpēc, ka deviņdesmito gadu beigās daudzi vecāki nevakcinēja savus bērnus kāda pētījuma dēļ. Tagad vecāki lielās bailēs stāv rindās, lai bērnus vakcinētu.
Masalas ir viena no slimībām, pret kuru vakcinē Latvijā un kuru Pasaules veselības organizācija līdz 2015. gadam apņēmusies izskaust, tāpat kā masaliņas. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs stāsta, ka pašlaik Latvijā tiek reģistrēti atsevišķi masalu saslimšanas gadījumi, kuri ir ievesti Latvijā. 2012. gadā Latvijā saslima viens bērns, divi pieaugušie. Līdzīgi ir ar masaliņām – pērn saslimuši trīs bērni un pieci pieaugušie. Neviens no saslimušajiem nav bijis vakcinēts.
Samazinās vakcinēto skaits
Vakcinācija pasargā iedzīvotājus no infekcijas slimībām vai tādas slimības kā tuberkuloze gadījumā samazina norises smagumu. J. Perevoščikovs uzsver, ka sabiedrībā nepieciešams panākt tā saukto kolektīvo imunitāti – kad vismaz 95 procenti valsts iedzīvotāju ir vakcinēti. «Ja lielākā daļa ir vakcinēti, tad pārējā sabiedrības daļa, kura nevar vakcinēties veselības apsvērumu dēļ, ir pasargāti,» skaidro epidemiologs. Valstī pat ir noteikts konkrēts mērķis – sasniedzamā vakcinācijas aptvere procentuāli. Zīdaiņu vakcinācijai pret tuberkulozi jābūt 98 procentiem, pret citām infekcijas slimībām – 95 procentiem. Kāda ir situācija pašlaik Latvijā? No Slimību profilakses un kontroles centra datiem izriet, ka šie mērķi tiek sasniegti daļēji. Vakcinācijas līmenis samazinājās krīzes laikā, taču tagad ir stabilizējies, lai gan nav pietiekamā līmenī. Pirmajā dzīves gadā pret tuberkulozi vakcinēti 96 procenti bērnu, pret B hepatītu – 90,6 procenti, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu – 92 procenti, pneimokoku infekciju – 86 procenti, bet vējbakām – tikai 75 procenti. Septiņu gadu vecumā, kad bērni tiek atkārtoti vakcinēti pret vairākām slimībām, bērni vakcinēti pietiekamā līmenī. Kā norāda J. Perevoščikovs, sliktāka situācija ir ar pusaudžu vakcināciju.
Ar difteriju miruši četri bērni
Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā joprojām tiek reģistrēta saslimšana ar difteriju, ir samazinātā vakcinācijas aptvere, jo tikai 60 procenti iedzīvotāju ir vakcinēti. Vakcīnu pret difteriju apmaksā valsts arī pieaugušajiem un jāvakcinējas ik pēc desmit gadiem. Kopš 2003. gada Latvijā reģistrēti 16 nāves gadījumi, tajā skaitā četri bērni – trīs, četrus, piecus un septiņus gadus veci, divas meitenes un divi zēni. Neviens nav bijis vakcinēts. Neraugoties uz pagaidām pietiekamo vakcinācijas aptveri, speciālisti ir satraukti par to, kas var notikt, jo arvien pieaug nevakcinēto cilvēku skaits. Pēc centra datiem, pēdējos gados ap 10–15 procentu bērnu netiek vakcinēti.
Eksperti atgādina, ka vakcinācijas rezultātā ir izskaustas vairākas slimības – pirmā ir bakas, pret kurām potēt beidza 1978. gadā. Latvijā pilnībā izskausts ir poliomielīts, to ļauj apgalvot fakts, ka Latvijā kopš sešdesmitajiem gadiem nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Vakcinācija tika uzsākta 1958. gadā. «Taču šī slimība ir Indijā, Pakistānā un citās valstīs,» atgādina J. Perevoščikovs. Tāpēc pastāv iespēja, ja bērni netiek vakcinēti, viņi var saslimt ar ievestu poliomielītu.
Neredz, tāpēc nebaidās
«Zudušas iedzīvotāju bailes, jo mēs ikdienā neredzam, nedzirdam, ka kāds nomirst ar infekcijas slimību, tomēr tā notiek arī Latvijā,» norāda Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja profesore Dace Gardovska. Pasaulē infekcijas slimības ir galvenais bērnu nāves cēlonis – 68 procenti bērnu mirst tieši ar tām, puse – Indijā, Nigērijā, Kongo, Pakistānā, Ķīnā. «Indija – cilvēku sapņu zeme, ājurvēda, joga, daudzas lietas, kuras mēs ienesam savā dzīvē, taču tas viss nav pasargājis Indijas bērnus no agrīnas nāves,» saka ārste. Puse no mūsdienu vidusskolas paaudzes nebūtu dzīvi, ja nebūtu vakcinācijas un antibiotiku, jo laikā, kad nebija vakcinācijas, tikai puse bērnu izdzīvoja līdz 15 gadiem, pārējie mira ar infekcijas slimībām, kuras tagad var novērst ar vakcīnu.
***
VAKCINĀCIJA
No valsts budžeta finansē:
• 100% vakcinācijas kalendārā iekļauto imunizāciju pret šādām 13 infekcijas slimībām:
tuberkuloze, masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts (cūciņa), stinguma krampji, garais klepus, difterija, poliomielīts, B tipa haemophilus influenzae infekcija, B hepatīts, pneimokoku infekcija, cilvēka papilomas vīruss, vējbakas.
• Vakcīnu pret trakumsērgu, ja notikusi saskare ar dzīvniekiem.
• Vakcīnu pret ērču encefalītu bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuri dzīvo teritorijā ar visaugstāko saslimstību.
2014. gadā paredzēts ieviest:
• vakcināciju pret rotavīrusu infekciju,
• balstvakcināciju (papildu vakcīnu) pret vējbakām.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Anticiklona ietekmē gaidāma vēsa un sausa nedēļas nogale
Februāra pirmās darba nedēļas noslēgumā paaugstināsies atmosfēras spiediens, kas cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām var pasliktināt pašsajūtu. Anticiklona ietekmē tuvākajās dienās...
Lasīt tālākRīgas Sv. Pētera baznīca plāno vērienīgu pārbūvi
Īstenojot vērienīgo Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas ieceri, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro, dievnamam jākļūst par daudzveidīgi izmantojamu,...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākAptauja: puse respondentu no Latvijas plāno atvaļinājumu ārpus pīķa sezonas
Tālsatiksmes autobusu operatora “FlixBus” aptaujā* noskaidrots, ka gandrīz puse jeb 48 % respondentu no Latvijas, plānojot ziemas brīvdienu ceļojumus, izvēlas ceļot ārpus brīvdienu pīķa...
Lasīt tālākTuvākajās dienās laiks kļūs aukstāks
Pēc neraksturīgi siltas janvāra izskaņas, februāra pirmā darba nedēļa iesāksies ar ziemai atbilstošāku laiku gaisa temperatūra pazemināsies un lietu nomainīs sniegpārslas, kas ļaus...
Lasīt tālākDzērienu iepakojumu depozīta sistēmai aprit trīs gadi – kā tā attīstījusies?
Šodien aprit trīs gadi, kopš Latvijā darbojas dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Šajā laikā sistēma piedzīvojusi būtisku izaugsmi – depozīta iepakojumu atgriešanas rādītājs ir...
Lasīt tālākBērnu aizsardzības centrs atgādina: svešu bērnu nav!
Bērnu aizsardzības centrs aicina vecākus būt atbildīgiem pret saviem bērniem, savukārt sabiedrībai kopumā būt vērīgiem un izpalīdzīgiem, ja bērnam nepieciešama palīdzība. Bērnam...
Lasīt tālākFebruāra sākumā ūdenstilpēs atsāksies ledus veidošanās
Aizvadītajā diennaktī ūdenslīmenis daudzviet turpināja paaugstināties, vairākos upju baseinos joprojām applūdušas palienes un zemākās vietas. Lielākajā daļā janvāra vidējā upju...
Lasīt tālākLikumsargi palīdz atgriezties mājās mazam puisītim, kurš nakts vidū viens izgājis uz ielas
Naktī uz 30. janvāri Valsts policija saņēma izsaukumu uz Rīgu, Vecmīlgrāvja mikrorajonu, kur aculiecinieks uz ielas bija sastapis dažus gadus vecu puisīti pilnīgi vienu un bez apaviem. Lai...
Lasīt tālāk