EM rosina palielināt valsts garantiju mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus mājokļu garantijas programmā, kas paredz palielināt pieejamo garantijas apmēru ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem, dot iespēju saņemt garantiju, ja ir gaidāms ģimenes pieaugums, kā arī pilnveidot esošos programmas nosacījumus. Minētie grozījumi 2018. gada 16. augusta Valsts sekretāru sanāksmē ir nodoti starpinstitūciju saskaņošanai.
Kopš programmas sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 9 900 ģimenēm, kurās kopējais bērnu skaits ir 14 522. Ģimeņu lielā interese par garantijas saņemšanu norāda uz šādas programmas nepieciešamību, tāpēc Ekonomikas ministrija plāno palielināt ģimenēm pieejamo atbalstu.
Ministrijas virzītie grozījumi paredz palielināt garantijas apmēru ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem, kā arī palielināt garantijas apmēru gadījumos, ja ģimenē jau ir vismaz viens bērns un ir gaidāms ģimenes pieaugums.
Tāpat paredzētas izmaiņas, kas dotu iespēju valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai saņemt atkārtoti, gadījumos, kad pēc iepriekšējas garantijas saņemšanas ģimenē ir pieaudzis apgādībā esošu un kopā dzīvojošu bērnu skaits vai ir iestājusies grūtniecība. Šāds nosacījums ļautu saņemt atkārtotu garantiju situācijās, kad dzīvojamās platības palielināšana saistīta, ar ģimenes locekļu skaita pieaugumu, ir uzlabojusies atbalsta saņēmēja finansiālā situācija vai ir vēlēšanās paplašināt dzīvojamo platību.
Plānots arī atteikties no prasības norādīt deklarēto vai reģistrēto dzīves vietu Latvijā. Ierobežojuma atcelšana veicinātu reemigrāciju ģimenēm, kuras vēlas atgriezties Latvijā un saņemt palīdzību mājokļa iegādei vai būvniecībai. Līdz šim šādām ģimenēm programmas izmantošana bija ierobežota, jo, nedeklarējoties Latvijā, pretendēt uz atbalstu mājokļu garantiju programmas ietvaros nav iespējams.
Ekonomikas ministrija atgādina, ka 2018. gada 1.martā jau tika paplašināts mājokļa garantijas programmas saņēmēju loks, paredzot atbalstu ne tikai ģimenēm, bet arī jaunajiem speciālistiem vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu. Attiecīgo iespēju jau izmantojuši aptuveni 480 jauno speciālistu. Tādējādi programmas darbība vērtējama kā pozitīvs stimuls, lai motivētu jaunos speciālistus palikt uz dzīvi Latvijā, uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un sekmētu jaunu saimnieciskās darbības veicēju un privātpersonu piesaisti reālai saimnieciskajai darbībai un rezidencei Latvijā.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Labklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk