Eksperts: Suns, kurš nokoda bērnu, aizsargāja savu bļodu
Cilvēki atkal dalās viedokļu nometnēs, uzzinot, ka boksera šķirnes suns Rīgā sakodis astoņus mēnešus vecu bērnu. Pašlaik zināmā informācija liecina, ka mazulis pierāpoja bīstami tuvu viņa barībai, kad suns ēda. Meitenīte slimnīcā nomira, jo suņa zobi saplosīja lielos asinsvadus un artērijas.
Ģimenei šī ir milzīga traģēdija, diemžēl tas nav vienīgais gadījums, kad no mājdzīvnieka zobiem nomirst vai tiek smagi sakropļoti bērni. Visos gadījumos pieaugušie ir tie, kuriem jāizvērtē situācija un jābūt atbildīgiem gan par dzīvnieku, gan par bērnu.
Ir dabiski, ka suns sevi aizsargā, tāpēc saimniekam ir jānodrošina, lai suns neapdraud gan ģimenes, gan citu cilvēku drošību un veselību. Zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs uzsver, ka viens no veidiem, kā to izdarīt ģimenē – nedrīkst atstāt bērnu un dzīvnieku nepieskatītus. «Ja bērns rāpoja pie bļodas, tad situācija jau bija paredzama,» viņš skaidro. «Protams, suns varēja saprast, ka bērns grib viņam atņemt bļodu. Saviem klientiem vienmēr saku, ka suns ir tikai dzīvnieks, viņu vada instinkti. Pieaugušam cilvēkam tādā situācijā tas varbūt būtu tikai kodums, bet bērnam sekas diemžēl ir traģiskas.» Zoopsihiatrs nevēlas vērtēt bērnu sakodušā suņa šķirni kā bīstamāku nekā citas. «Es nepieturos pie viedokļa, ka notikušajā vainojama suņa šķirne. Suņi ir plēsēji, un nevar viņus dalīt šķirnēs. Jā, bokseris ir vidēji stiprs suns un var nodarīt vairāk nekā mopsis. Šajā gadījumā arī jāzina, cik liela pieredze sunim bijusi ar bērnu,» viņš saka.
A. Čipuštanovs atgādina statistikas datus – līdz 85 procentiem gadījumu, kad suns uzbrucis cilvēkam, tie bijuši vai nu savi, vai kaimiņu mājdzīvnieki. Ļoti daudz cietušo ir bērni. Šogad pirmajos sešos mēnešos no suņu uzbrukumiem ir cietuši vairāki simti cilvēku, bet precīzu datu nav, jo ne vienmēr par notikušo ziņo policijai vai mediķiem. Policijā reģistrēti 272 suņu uzbrukumi, ātrā palīdzība izbraukusi pie 168 sakostajiem. Visbiežāk gūtās traumas ir kodumi, plēstas brūces rokās vai kājās. Retākas ir bīstamās traumas – kodumi galvā, sejā vai kaklā. Ar ko tas var beigties? Latgalē kādai sievietei suns saplosīja roku, un mediķiem nebija citas izejas kā to amputēt. Daudz ir gadījumu, kad suns sakož bērnu sejā, norauj skalpu un ārstiem ir jāpaveic gandrīz brīnums, lai cietušo izglābtu.
Zoopsiholoģe Inga Cerbule ne tik sen Neatkarīgajai sacīja, ka daudzi saimnieki savu dzīvnieku nepazīst un nespēj izvērtēt viņa uzvedību. «Varbūt suns jau pusgadu taisās uz kodienu un šodien ir tā īstā diena, tikai saimnieks to nesaprot,» viņa teica. A. Čipuštanovs piekrīt kolēģei: «Kad cilvēki nāk pie manis un apgalvo – mans suns uzbruka pēkšņi, mēs ilgi runājamies un noskaidrojam, ka kaut kādas pazīmes bijušas līdz tam, un ne reizi vien.»
Arī par meitenīti nāvējoši sakodušo bokseri pagaidām zināms, ka suns šajā ģimenē dzīvojis jau ilgāku laiku un līdz šim nekādu agresiju nav izrādījis. I. Cerbule savās publikācijās ir norādījusi, ka suns bērnu var uztvert arī kā konkurentu. Tāpēc jāsaprot, ka sunim nedrīkst ļaut augt savā vaļā, dzīvnieks ir jāmāca. Suns nav cilvēks, suns nedomā līdzīgi kā cilvēks, tāpēc ir kļūdaini uzskatīt, ka suns mīl manu bērnu tāpat kā es. Visbiežāk suņi sakož mazus bērnus situācijās, kad nav klāt neviena pieaugušā. Nevajag izaicināt likteni – ja saimniekam nav laika suni un bērnu uzraudzīt, abi ir jāizšķir. Visdrošāk ir barot suni atsevišķā telpā un tūlīt pēc ēšanas novākt bļodiņu ar maltītes pārpalikumu.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Policistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk