Eksperti: pieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā
Uz šo brīdi nekustamā īpašuma iegādes iespēja Latvijā nerezidentiem ir interesanta ne tikai naudas līdzekļu ieguldīšanas nolūkos, bet bieži vien arī lai saņemtu uzturēšanās atļauju.
Kopš 2010.gada 1.jūlija uzturēšanās atļauju Latvijā līdz 5 gadiem (ar pagarināšanas iespēju), pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, var iegūt, iegādājoties īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā par cenu, kas nav zemāka par LVL 100 000 (EUR 142 888), bet republikas nozīmes pilsētās – par cenu, kas nav zemāka par LVL 50 000 (EUR 71 144).
Uzturēšanās atļauja Latvijā paver veselu iespēju virkni, piemēram: jebkurā laikā brīvi iebraukt valstī un izbraukt no tās (pie tam, atšķirībā no virknes Eiropas valstu, nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz uzturēšanās laiku valstī), strādāt, iegūt izglītību, izmantot plašu medicīnisko un valsts pakalpojumu klāstu, noformēt ielūgumus radiniekiem un draugiem, brīvi pārvietoties pa Šengenas valstīm u.c.
Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.maijam uzturēšanās atļaujas saņemšanai tika iesniegti 1397 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.g., 832 iesniegumi 2011.g. un 438 iesniegumi 2012.g.), no kuriem 1111 iesniegumi balstījās uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu; tika iesniegti pieteikumi no 3306 cilvēkiem (2626 cilvēki – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu), no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 3049 cilvēkiem (tostarp 2403 cilvēkiem – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu). Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos sastāda Ls 159 123 389 salīdzinājumā ar kopējo investīciju apjomu, kas sastāda Ls 205 319 472.
Vispopulārākā vieta uzturēšanās atļauju saņemšanai bijusi Rīga (555) un Jūrmala (359). Populāra ir bijusi arī Babīte (43), Ozolnieki (19), Mārupe (15), Amata (14), Garkalne (11), Saulkrasti (10), Cēsis (9), Carnikava (6), Ādaži (6), Iecava (5) un citas vietas.
Vislielākais iesniegumu skaits uzturēšanās atļaujas iegūšanai šajā pašā periodā ir saņemts no Krievijas (1033), Ukrainas (133), Kazahstānas (79), Uzbekistānas (34), Baltkrievijas (33), Ķīnas (19) un citu valstu pilsoņiem.
Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, vispieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos ar platību no 60 līdz 100 m²; retāk tiek meklētas mājas ar zemes gabalu. Visbiežāk pircēji vēlas iegādāties gatavu izremontētu īpašumu, vēlams mēbelētu.
Vispieprasītākais budžets ieguldījumam nekustamajā īpašumā ar tālāku uzturēšanās atļaujas iegūšanu ir 150 000 – 220 000 EUR, mazliet mazāk pieprasīts, taču arī pietiekami populārs ir cenu diapazons 220 000 – 300 000 EUR. Iegādājoties īpašumu diapazonā 300 000 – 600 000 EUR, pircēji lielākoties pērk īpašumu daļās un darbojas kā līdzieguldītāji; bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem.
No 2011.gada 6.augusta uzturēšanās atļaujas iegūšanas procedūra Latvijā nekustamā īpašuma pircējiem ir atvieglota. Tagad dokumentus uzturēšanās atļaujas iegūšanai var iesniegt Rīgā – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tūlīt pēc nekustamā īpašuma iegādes.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālāk