Eksperti: Graudu raža šogad būs virs vidējā
Ņemot vērā, ka straujiem soļiem tuvojas darbīgākais laiks graudkopības nozarē – ražas novākšana, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija apkopojusi savu biedru, graudkopības lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvu sabiedrību vadītāju prognozes.
LPKS “LATRAPS” ģenerāldirektors Edgars Ruža: “Prognozēju, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo, šogad graudu raža būs par 15-20% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu, taču kopumā virs vidējā līmeņa. Graudu kvalitāte pašreiz izskatās laba, bet precīzi redzēsim tad, kad sāksies graudu kulšana. Runājot par graudu cenām, varu teikt, ka pašlaik tās ir nostabilizējušās, ES “Matiff” biržas cena šobrīd vidēji ir 200 EUR par tonnu, taču vērojot kopējo tirgus situāciju, prognozēju, ka cenas šogad kritīsies. Ja ņemam 10 baļļu skalu, tad astoņas balles dotu par to, ka cena kritīs, un divas par to, ka cena varētu kāpt.”
LPKS “Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Šobrīd par ražu vēl ir grūti spriest bet domāju, ka tā būs vidēja raža, vidēji par piektdaļu zemāka kā pērn, jo nav izdevušies ziemāji – kvieši un rudzi, taču pārsteidz ziemas rapša ļoti labā kvalitāte. Ražas novākšanai esam gatavi jau tagad, un varam sākt kaut no šodienas, taču nopietna novākšana varētu sākties ar 25.jūliju.”
LPKS “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča: “Lai arī Latvija ir maza valsts, katru gadu redzam, ka katrā reģionā situācija ar graudu ražu var būtiski atšķirties. Pie mums Dienvidkurzemē ir saimnieki, kuri prognozē vēl labāku ražu kā pagājušogad, jo laikapstākļi mūs ir lutinājuši. Problēmas varētu būt ar ziemas rapsi, kurš varētu būt sliktāks dēļ ieilgušā pavasara. Vasarāji vērtējami kā ļoti labi, un ražas novākšanu plānojam uzsākt jūlija beigās. Spriežot pēc tā, ka krītas cenas minerālmēsliem, tad prognozēju cenu krišanos arī graudiem.”
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk