Eiro ieviešana ir nozīmīga kopējam Latvijas ekonomikas atveseļošanās procesam
Eiro ieviešana ir nozīmīga kopējam Latvijas ekonomikas atveseļošanās procesam, jo tā ieviešana pamudinātu vadošās pasaules reitingu aģentūras paaugstināt valsts kredītreitingu, kas savukārt nozīmētu to, ka tiktu veicināta labvēlīgāka investīciju vide un labākas aizņemšanās iespējas gan valstij, gan privātajiem aizņēmējiem.
„Labvēlīgas, valsts kredītreitingam atbilstošas aizņēmumu likmes ierobežos valdības parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu nākamajos gados, atvieglojot budžeta līdzekļu pieejamību citām jomām, kurām nepieciešams valsts finansējums – izglītībai, zinātnei, veselības aprūpei, infrastruktūrai un citām iedzīvotāju labklājībai svarīgām jomām,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.
Jāatgādina, ka valsts aizņemas iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu resursus kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai – valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts parāda atmaksai un valsts aizdevumu izsniegšanai. Valsts parāda pieaugumu ilgtermiņā galvenokārt nosaka nepieciešamība finansēt valsts budžeta deficītu. Procentu maksājumi par aizņēmumiem tiek veikti no valsts pamatbudžeta un procentu izdevumu apjoms ir tieši atkarīgs no veikto aizņēmumu apjoma un procentu likmēm, par kurām finanšu tirgus dalībnieki (investori) ir aizdevuši resursus valstij.
Būtiski izšķirt, ka aizņēmumu procentu likme sastāv no bāzes likmes un kredītriska uzcenojuma. Aizdevuma likmes struktūrā esošo bāzes likmi un tās izmaiņas aizņēmējs nevar tieši ietekmēt, jo tā ir atkarīga no centrālo banku monetārās politikas. Savukārt, kredītriska uzcenojums raksturo investoru viedokli par aizņēmēja „finanšu veselību” jeb kredītspēju.
Valsts kredītreitings ir būtisks faktors, kuru ņem vērā investori, aizdodot resursus valstij, jo valsts kredītreitings raksturo valsts spēju nokārtot savas finansiālās saistības pret aizdevējiem. Līdz ar kredītreitinga izmaiņām mainās arī valsts kredītriska novērtējums, kas attiecīgi ietekmē valsts veicamo aizņēmumu procentu likmes – pieaugot valsts kredītreitingam, valsts aizņemšanās izmaksas samazinās, jo investori, uzticoties valsts kredītspējai, ir gatavi aizdot valstij resursus ar zemāku kredītriska uzcenojumu.
Savukārt, valsts kredītreitinga samazināšanās pasliktina valsts kā aizņēmēja kvalitāti investoru acīs un nepieciešamos resursus valsts ir spiesta aizņemties par augstākām procentu likmēm nekā valstis, kuras bauda investoru uzticību. Tieši tāpēc valsts kredītreitings un tā izmaiņas būtiski ietekmē no valsts budžeta veicamo valsts parāda procentu izdevumu apjomu.
Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka trīs atpazīstamākās starptautiskas reitinga aģentūras „Moody’s Investors Service”, „Fitch Ratings” un „Standard & Poor’s”, kā arī Japānas reitingu aģentūra „R&I”. Pēc ievērojama kredītreitingu krituma Latvija šogad ir atgriezusies investīciju kategorijā visu reitinga aģentūru skatījumā un aģentūras savos ziņojumos atzīmē virzību uz eiro kā būtisku faktoru kredītreitinga turpmākai izaugsmei. Tomēr tas nav vienīgais faktors, kas nosaka Latvijas kredītreitinga pozitīvu virzību.
Kredītreitinga izaugsmi veicina valsts politiskā stabilitāte, fiskālās politikas ilgtspēja un fiskālo mērķu ievērošana, valsts parāda ilgtspēja, valsts finanšu sektora ārējā un iekšējā stabilitāte, finanšu tirgus veselīgums un ekonomikas ilgtspēja.
„Reitinga aģentūru un investoru skatījumā valsts spēja ievērot Māstrihtas kritērijus, pat ja nenotiek pievienošanās eirozonai, pati par sevi ir apliecinājums valsts ekonomikas un finanšu stabilitātei un uzticamībai,” uzsver A.Vilks.
Valsts aizņēmumu kredītriska uzcenojums ir būtisks etalons (salīdzināšanās veids) privātā sektora aizņēmējiem, kuri veic aizņēmumus finanšu tirgū – no bankām vai emitējot parāda vērstpapīrus. Tādēļ procentu likmju un termiņu ziņā labvēlīgi valsts aizņēmumu nosacījumi pozitīvi ietekmē kredītresursu pieejamību un cenu arī privātiem aizņēmējiem (mājsaimniecībām un uzņēmējiem), kuriem nepieciešams finansējums savu projektu īstenošanai un komercdarbības attīstībai.
Vēl par tēmu:
Nozares eksperti: Jaunu dzīvokļu deficīts gaidāms jau tuvāko divu līdz trīs gadu laikā
Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību...
Lasīt tālāk7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālākMartā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālāk“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav
Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālāk