19/03/2024, Kategorija: Finanses, bankas

Dažādu iemeslu dēļ iedzīvotāji nereti savu ikmēneša budžetu ir spiesti plānot vai citos gadījumos veido tā, ka nākas dzīvot no vienas algas dienas līdz nākamajai. Tas, neatkarīgi no ienākumu apjoma, nereti liek aizdomāties, kā veiksmīgāk aprēķināt savu budžetu un kontrolēt izdevumus. Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča sniedz padomus, kā labāk ietaupīt savas finanses.

Izvērtē nelielos, bet regulāros tēriņus

Tēriņus bieži ir iespējams ierobežot, ja regulāri tiek izvērtēti ikdienas ieradumi. Tieši nelieli un pirmajā mirklī šķietami nebūtiski izdevumi nereti visvairāk iztukšo mēneša budžetu, jo saskaitot visus mazos tēriņus kopā, izrādās tie veido lielu daļu no ikmēneša izdevumiem.

Piemēram, ja cilvēkam ir ieradums katru darba dienu iegādāties kafiju, kas maksā 2,50 eiro, tad jāņem vērā, ka gada laikā izmaksas par nopirkto ikdienas dzērienu būs ap 675 eiro. Līdzīgi var ietaupīt smēkētāji, turklāt atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem ne tikai uzlabos veselības stāvokli, bet arī palīdzēs gada griezumā ietaupīt ievērojamus finanšu līdzekļus, ko var novirzīt uzkrājumam vai kādam lielākam pirkumam, ceļojumam vai.

Nosaki konkrētus mērķus

Kā norāda eksperts, veiksmīgu finanšu ietaupījumu primārais solis ar konkrētu mērķu noteikšana. Vienkāršākais un ērtākais veids, kā ietaupīt naudu ir katra mēneša sākumā vai algas saņemšanas dienā veikt konkrētas naudas summas pārskaitījumu uz kādam noteiktam mērķim paredzētu atsevišķu kontu, piemēram, lielākam pirkumam, ceļojumam vai kam citam, par ko jau sen ir sapņots. Kad šis mērķis tiks sasniegts, būs apgūtas uzkrājuma veidošanas iemaņas un turpmāk šāda darbība, visticamāk, jau kļūs par ieradumu, uzstādot jaunus mērķus, lai ar ietaupīto līdzekļu palīdzību piepildītu savu nākamo sapni.

Katram pašam ir iespēja izvērtēt, kuri izdevumi ir obligāti katru mēnesi, bet no kuriem ir iespējams atteikties, tādejādi ietaupot. Katrs pats arī var aprēķināt summu, kuru iespējams atvēlēt uzkrājumam, bet, ja jau iepriekš ir zināms, kādam mērķim iekrātā nauda tiks atvēlēta, ir vieglāk to novirzīt “krājkasītē” jeb krājkontā kontā. Turklāt pēdējā laikā krājkonts ne tikai kalpo kā atsevišķs konts uzkrājumiem, bet tajā var arī saņemt procentus.

Izmanto mūsdienu tehnoloģiskās iespējas

Ikdienas tēriņu pierakstīšana un analīze daudziem var šķist vērtīgs, bet vienlaikus arī laikietilpīgs un sarežģīts process. Var izmantot gan pierakstus, gan Exceli, bet var arī izmantot mūsdienās radītās digitālās lietotnes, kas atvieglo ikmēneša budžeta plānošanu un var palīdzēt ērti sekot līdz saviem tēriņiem. Eksperte iesaka izmantot arī dažādas pieejamās digitālās lietotnes ikdienas tēriņu kontrolēšanai un naudas ietaupīšanai, piemēram:

  • Bilance – Igaunijā radīta lietotne, ar kuras palīdzību var veiksmīgi kontrolēt ikmēneša izdevumus.
  • Money Lover – mobilā lietotne, kas palīdz sadalīt izdevumus dažādās grupās, un kuru izmantojot, iespējams iegūt labāku un uzskatāmāku savu izdevumu pārskatu.
  • Wallet by budgetbakers – daudzu Eiropas iedzīvotāju iecienīta lietotne, kas ļauj kontrolēt savu budžetu. Lietotnei pieejama gan bezmaksas, gan maksas versija.
860 skatījumi




Video

Mājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā

26/06/2026

Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...

Lasīt tālāk
Video

Pensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei

25/06/2026

Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?

18/06/2026

Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro

16/06/2026

41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās

16/06/2026

Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...

Lasīt tālāk
Video

Kredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro

15/06/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...

Lasīt tālāk
Video

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu

15/06/2026

Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā

11/06/2026

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu

11/06/2026

Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...

Lasīt tālāk
Video

Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu

04/06/2026

Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...

Lasīt tālāk