• Tweet

Ministru kabineta 24. aprīļa sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku.

“Dīkstāves pabalstam jākvalificējas visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Mazs solis uz priekšu ir sperts – šodien valdība pieņēmusi lēmumu, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī darbinieki strauji augošos uzņēmumos. Tāpat uzskatu, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

MK noteikumos precizēti noteiktie apgrozījuma krituma piemērošanas kritēriji (MK noteikumu 3.1. un 3.2 apakšpunkts), nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Līdz ar to atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši uzņēmumi, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību.

Ņemot vērā veiktos precizējumus no MK noteikumiem svītrots punkts, kas noteica, ka krīzes skartajiem darba devējiem un krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuri dibināti laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, apgrozījuma samazinājumu apmērus procentos aprēķina, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Vienlaikus MK noteikumos iekļauts nosacījums, ka dīkstāves pabalstu var saņemt darbinieks (bet ne valdes loceklis, kurš ir bijis sodīts), ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 euro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 euro.