Daudzdzīvokļu māju apsekošanai ieviesīs vienotu standartu
Ar mērķi sekmēt efektīvu un drošu dzīvojamo māju uzturēšanu visā to ekspluatācijas laikā, Ministru kabinets š.g. 4. jūnija sēdē pieņēma izmaiņas noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu, nosakot obligāti piemērojamo standartu.
Noteikumi aptver vispārējās pamata prasības attiecībā uz dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu un tehnisko apkopi. Savukārt izmaiņas regulējumā paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir pienākums piemērot Latvijas standartu, kas veicinās vienotu izpratni un nosacījumus, nosakot detalizētu kārtību un kritērijus, kas būtu jāievēro, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas teritorijas, būves pamatkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālās apskates, tehniskās apkopes un kārtējos remontdarbus, tajā skaitā pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām. Standartu ieteicams arī piemērot situācijās un gadījumos, kas nav noteikti regulējumā.
Standarta piemērošana palīdzēs noteikt nepieciešamo darbu plānus, kas būs atbilstoši faktiskajai situācijai un sekmēs efektīvu un drošu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā, novērsīs apdraudējuma risku iestāšanos, vienlaikus nodrošinās, ka dzīvojamās mājas pieejamie finanšu līdzekļi un resursi tiek izlietoti saimnieciski un ekonomiski pamatoti.
Izmaiņas regulējumā ir balstītas uz dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozares pārstāvju norādītajām problēmām un sniegtajām iniciatīvām.
Standarta obligāta piemērošana dzīvojamās mājas apsekošanai un tehniskajai apkopei paredzēta no 2025.gada 1.janvāra.
Standarta iegāde (44,09 EUR ) būs pārvaldnieka vienreizējs maksājums un izdevumi sadalīti proporcionāli visām apsaimniekotajām mājām un tajā esošo dzīvokļu skaitu, kas var tikt iekļauts ikmēneša pārvaldīšanas rēķinā vai nākamā gada tāmē.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk