Daudzdzīvokļu māju apsekošanai ieviesīs vienotu standartu

Ar mērķi sekmēt efektīvu un drošu dzīvojamo māju uzturēšanu visā to ekspluatācijas laikā, Ministru kabinets š.g. 4. jūnija sēdē pieņēma izmaiņas noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu, nosakot obligāti piemērojamo standartu.
Noteikumi aptver vispārējās pamata prasības attiecībā uz dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu un tehnisko apkopi. Savukārt izmaiņas regulējumā paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir pienākums piemērot Latvijas standartu, kas veicinās vienotu izpratni un nosacījumus, nosakot detalizētu kārtību un kritērijus, kas būtu jāievēro, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas teritorijas, būves pamatkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālās apskates, tehniskās apkopes un kārtējos remontdarbus, tajā skaitā pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām. Standartu ieteicams arī piemērot situācijās un gadījumos, kas nav noteikti regulējumā.
Standarta piemērošana palīdzēs noteikt nepieciešamo darbu plānus, kas būs atbilstoši faktiskajai situācijai un sekmēs efektīvu un drošu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā, novērsīs apdraudējuma risku iestāšanos, vienlaikus nodrošinās, ka dzīvojamās mājas pieejamie finanšu līdzekļi un resursi tiek izlietoti saimnieciski un ekonomiski pamatoti.
Izmaiņas regulējumā ir balstītas uz dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozares pārstāvju norādītajām problēmām un sniegtajām iniciatīvām.
Standarta obligāta piemērošana dzīvojamās mājas apsekošanai un tehniskajai apkopei paredzēta no 2025.gada 1.janvāra.
Standarta iegāde (44,09 EUR ) būs pārvaldnieka vienreizējs maksājums un izdevumi sadalīti proporcionāli visām apsaimniekotajām mājām un tajā esošo dzīvokļu skaitu, kas var tikt iekļauts ikmēneša pārvaldīšanas rēķinā vai nākamā gada tāmē.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk