Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī aug; pērn par 11% lielākas

Lai parūpētos par savu labklājību vecumdienās, papildus pensiju 1. un 2. līmenim būtiski veidot arī citus uzkrājumus. Viens no veidiem, kā nodrošināt finansiāli stabilāku dzīvi, sasniedzot pensijas vecumu, ir iemaksas pensiju 3. līmenī. Dalība tajā ir brīvprātīga, un iemaksas var veikt gan iedzīvotāji, gan darba devēji. Latvijas Bankas dati liecina, ka darba devēju iemaksas ar katru gadu aug – pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā privāto pensiju plānos iemaksāti teju 144 miljoni eiro, no kuriem teju 35 miljoni ir darba devēju iemaksas. Tas ir par 11% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu 2023. gadā.
Uzņēmuma uzkrājumu programma darbiniekiem
“Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu iepriekš, darba devēju iemaksu apjoms arī mūsu klientu vidū pērn ir audzis par 22%. Jāatzīst, nereti gan nākas saskarties ar to, ka darba devēji nav pietiekami informēti par šādu iespēju un neapzinās, ka iemaksas var kalpot kā labs instruments darbinieku motivācijas celšanā un arī jaunu kolēģu piesaistē,” skaidro Atis Krūmiņš, Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs.
Darba ņēmēju interese pieaug
Ņemot vērā, ka ierastos darbinieku motivācijas veidus – prēmijas, apmaksāts mobilais telefons, papildu brīvdienas – piedāvā liela daļa darba devēju, pensiju iemaksas var kalpot kā papildu ieguvums, kas būtiski palielina darba devēja konkurētspēju tirgū. Iedzīvotāji arvien vairāk novērtē darba devēja veiktās iemaksas viņu pensiju 3. līmenī, tādējādi palīdzot nodrošināt finansiāli drošāku nākotni un izrādot rūpes ilgtermiņā. Kā norāda A. Krūmiņš, uzņēmumam veicot algu vai piedāvāto bonusu pārskatīšanu, svarīgi saglabāt ilgtermiņa domāšanu, jo iemaksas pensiju 3. līmenī ilgākā laika periodā darbiniekam var dot vairāk nekā pieaugums neto algā.
“Nenoliedzami liela daļa darbinieku motivācijas veidu ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, un tie ir kļuvuši teju par neatņemamu darba devēja piedāvātā “labuma groza” sastāvdaļu. Tieši tāpēc nozīmīgi ir meklēt jaunus instrumentus, kā atbalstīt un vienlaikus motivēt savus darbiniekus, it sevišķi gados jaunos kolēģus. Iemaksas pensiju 3. līmenī ir labs veids ar ilgtermiņa skatījumu, kā iespējams rūpēties par darbinieku labklājību tālākā nākotnē, vienlaikus pierādot, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs un tam ir nozīmīga savu darbinieku labbūtība. Īpaši tas ir svarīgi šogad un vismaz turpmākos 4 gadus, kad valsts par 17% ir samazinājusi iemaksas 2. pensiju līmenī, tādejādi samazinot katra strādājošā izredzes tikt pie pienācīgas pensijas,” stāsta Ilze Priževoite, SIA “Karameļu darbnīca” valdes locekle.
Izdevīgi gan darbiniekam, gan darba devējam
Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī ir abpusēji izdevīgas. Piemēram, 100 eiro algas pielikums darba devējam izmaksās papildu aptuveni 23,59% jeb 123,59 eiro, kas ir šobrīd valstī noteiktais darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas apmērs. Savukārt darba ņēmējs no 100 eiro pielikuma patiesībā saņems tikai aptuveni 67 eiro, veicot darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksas 10,5% apmērā, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5% apmērā. Taču, ja pielikuma summa tiktu novirzīta pensiju 3. līmeņa uzkrājuma veidošanai, ne darba devējam, ne darba ņēmējam sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic (pie nosacījuma, ja iemaksas nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas).
“Bieži vien algas pielikums var šķist kārdinošāka izvēle, jo papildu ienākumi tiek saņemti uzreiz un ieguvums tiek izjusts, kolīdz alga tiek ieskaitīta bankas kontā. Tomēr, domājot par savu finanšu stabilitāti ilgtermiņā, iemaksas pensiju 3. līmeņa uzkrājumā būtiski veicina personas labklājību un nodrošina stabilus tālākā nākotnē,” uzsver Atis Krūmiņš.
Vēl par tēmu:
NA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālāk