Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī aug; pērn par 11% lielākas

Lai parūpētos par savu labklājību vecumdienās, papildus pensiju 1. un 2. līmenim būtiski veidot arī citus uzkrājumus. Viens no veidiem, kā nodrošināt finansiāli stabilāku dzīvi, sasniedzot pensijas vecumu, ir iemaksas pensiju 3. līmenī. Dalība tajā ir brīvprātīga, un iemaksas var veikt gan iedzīvotāji, gan darba devēji. Latvijas Bankas dati liecina, ka darba devēju iemaksas ar katru gadu aug – pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā privāto pensiju plānos iemaksāti teju 144 miljoni eiro, no kuriem teju 35 miljoni ir darba devēju iemaksas. Tas ir par 11% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu 2023. gadā.
Uzņēmuma uzkrājumu programma darbiniekiem
“Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu iepriekš, darba devēju iemaksu apjoms arī mūsu klientu vidū pērn ir audzis par 22%. Jāatzīst, nereti gan nākas saskarties ar to, ka darba devēji nav pietiekami informēti par šādu iespēju un neapzinās, ka iemaksas var kalpot kā labs instruments darbinieku motivācijas celšanā un arī jaunu kolēģu piesaistē,” skaidro Atis Krūmiņš, Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs.
Darba ņēmēju interese pieaug
Ņemot vērā, ka ierastos darbinieku motivācijas veidus – prēmijas, apmaksāts mobilais telefons, papildu brīvdienas – piedāvā liela daļa darba devēju, pensiju iemaksas var kalpot kā papildu ieguvums, kas būtiski palielina darba devēja konkurētspēju tirgū. Iedzīvotāji arvien vairāk novērtē darba devēja veiktās iemaksas viņu pensiju 3. līmenī, tādējādi palīdzot nodrošināt finansiāli drošāku nākotni un izrādot rūpes ilgtermiņā. Kā norāda A. Krūmiņš, uzņēmumam veicot algu vai piedāvāto bonusu pārskatīšanu, svarīgi saglabāt ilgtermiņa domāšanu, jo iemaksas pensiju 3. līmenī ilgākā laika periodā darbiniekam var dot vairāk nekā pieaugums neto algā.
“Nenoliedzami liela daļa darbinieku motivācijas veidu ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, un tie ir kļuvuši teju par neatņemamu darba devēja piedāvātā “labuma groza” sastāvdaļu. Tieši tāpēc nozīmīgi ir meklēt jaunus instrumentus, kā atbalstīt un vienlaikus motivēt savus darbiniekus, it sevišķi gados jaunos kolēģus. Iemaksas pensiju 3. līmenī ir labs veids ar ilgtermiņa skatījumu, kā iespējams rūpēties par darbinieku labklājību tālākā nākotnē, vienlaikus pierādot, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs un tam ir nozīmīga savu darbinieku labbūtība. Īpaši tas ir svarīgi šogad un vismaz turpmākos 4 gadus, kad valsts par 17% ir samazinājusi iemaksas 2. pensiju līmenī, tādejādi samazinot katra strādājošā izredzes tikt pie pienācīgas pensijas,” stāsta Ilze Priževoite, SIA “Karameļu darbnīca” valdes locekle.
Izdevīgi gan darbiniekam, gan darba devējam
Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī ir abpusēji izdevīgas. Piemēram, 100 eiro algas pielikums darba devējam izmaksās papildu aptuveni 23,59% jeb 123,59 eiro, kas ir šobrīd valstī noteiktais darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas apmērs. Savukārt darba ņēmējs no 100 eiro pielikuma patiesībā saņems tikai aptuveni 67 eiro, veicot darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksas 10,5% apmērā, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5% apmērā. Taču, ja pielikuma summa tiktu novirzīta pensiju 3. līmeņa uzkrājuma veidošanai, ne darba devējam, ne darba ņēmējam sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic (pie nosacījuma, ja iemaksas nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas).
“Bieži vien algas pielikums var šķist kārdinošāka izvēle, jo papildu ienākumi tiek saņemti uzreiz un ieguvums tiek izjusts, kolīdz alga tiek ieskaitīta bankas kontā. Tomēr, domājot par savu finanšu stabilitāti ilgtermiņā, iemaksas pensiju 3. līmeņa uzkrājumā būtiski veicina personas labklājību un nodrošina stabilus tālākā nākotnē,” uzsver Atis Krūmiņš.
Vēl par tēmu:
Zemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākLatvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālāk