Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī aug; pērn par 11% lielākas

Lai parūpētos par savu labklājību vecumdienās, papildus pensiju 1. un 2. līmenim būtiski veidot arī citus uzkrājumus. Viens no veidiem, kā nodrošināt finansiāli stabilāku dzīvi, sasniedzot pensijas vecumu, ir iemaksas pensiju 3. līmenī. Dalība tajā ir brīvprātīga, un iemaksas var veikt gan iedzīvotāji, gan darba devēji. Latvijas Bankas dati liecina, ka darba devēju iemaksas ar katru gadu aug – pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā privāto pensiju plānos iemaksāti teju 144 miljoni eiro, no kuriem teju 35 miljoni ir darba devēju iemaksas. Tas ir par 11% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu 2023. gadā.
Uzņēmuma uzkrājumu programma darbiniekiem
“Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu iepriekš, darba devēju iemaksu apjoms arī mūsu klientu vidū pērn ir audzis par 22%. Jāatzīst, nereti gan nākas saskarties ar to, ka darba devēji nav pietiekami informēti par šādu iespēju un neapzinās, ka iemaksas var kalpot kā labs instruments darbinieku motivācijas celšanā un arī jaunu kolēģu piesaistē,” skaidro Atis Krūmiņš, Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs.
Darba ņēmēju interese pieaug
Ņemot vērā, ka ierastos darbinieku motivācijas veidus – prēmijas, apmaksāts mobilais telefons, papildu brīvdienas – piedāvā liela daļa darba devēju, pensiju iemaksas var kalpot kā papildu ieguvums, kas būtiski palielina darba devēja konkurētspēju tirgū. Iedzīvotāji arvien vairāk novērtē darba devēja veiktās iemaksas viņu pensiju 3. līmenī, tādējādi palīdzot nodrošināt finansiāli drošāku nākotni un izrādot rūpes ilgtermiņā. Kā norāda A. Krūmiņš, uzņēmumam veicot algu vai piedāvāto bonusu pārskatīšanu, svarīgi saglabāt ilgtermiņa domāšanu, jo iemaksas pensiju 3. līmenī ilgākā laika periodā darbiniekam var dot vairāk nekā pieaugums neto algā.
“Nenoliedzami liela daļa darbinieku motivācijas veidu ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, un tie ir kļuvuši teju par neatņemamu darba devēja piedāvātā “labuma groza” sastāvdaļu. Tieši tāpēc nozīmīgi ir meklēt jaunus instrumentus, kā atbalstīt un vienlaikus motivēt savus darbiniekus, it sevišķi gados jaunos kolēģus. Iemaksas pensiju 3. līmenī ir labs veids ar ilgtermiņa skatījumu, kā iespējams rūpēties par darbinieku labklājību tālākā nākotnē, vienlaikus pierādot, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs un tam ir nozīmīga savu darbinieku labbūtība. Īpaši tas ir svarīgi šogad un vismaz turpmākos 4 gadus, kad valsts par 17% ir samazinājusi iemaksas 2. pensiju līmenī, tādejādi samazinot katra strādājošā izredzes tikt pie pienācīgas pensijas,” stāsta Ilze Priževoite, SIA “Karameļu darbnīca” valdes locekle.
Izdevīgi gan darbiniekam, gan darba devējam
Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī ir abpusēji izdevīgas. Piemēram, 100 eiro algas pielikums darba devējam izmaksās papildu aptuveni 23,59% jeb 123,59 eiro, kas ir šobrīd valstī noteiktais darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas apmērs. Savukārt darba ņēmējs no 100 eiro pielikuma patiesībā saņems tikai aptuveni 67 eiro, veicot darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksas 10,5% apmērā, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5% apmērā. Taču, ja pielikuma summa tiktu novirzīta pensiju 3. līmeņa uzkrājuma veidošanai, ne darba devējam, ne darba ņēmējam sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic (pie nosacījuma, ja iemaksas nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas).
“Bieži vien algas pielikums var šķist kārdinošāka izvēle, jo papildu ienākumi tiek saņemti uzreiz un ieguvums tiek izjusts, kolīdz alga tiek ieskaitīta bankas kontā. Tomēr, domājot par savu finanšu stabilitāti ilgtermiņā, iemaksas pensiju 3. līmeņa uzkrājumā būtiski veicina personas labklājību un nodrošina stabilus tālākā nākotnē,” uzsver Atis Krūmiņš.
Vēl par tēmu:
Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk