• Tweet

Atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm, kas arī veic iebraucēju anketēšanu, Latvijā vairākos gadījumos ir diezgan liela iespēja izvairīties no ziņu sniegšanas par sevi iestādēm. Savukārt Grieķijā bez anketas izpildīšanas iebraukt nevar. Ja tas nav izdarīts elektroniski vismaz 24 stundas pirms iebraukšanas valstī, tiek uzlikts 500 eiro sods, uz vietas veikta anketēšana un Covid-19 tests.

Lai efektīvāk apkopotu informāciju gan par Latvijā ieceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstniekiem un tādējādi uzlabotu iespēju policijai pārbaudīt pašizolācijas ievērošanu un Slimību profilakses un kontroles centram izsekot Covid-19 infekcijas izplatības ceļus, Latvijā kopš 16. jūlija ir ieviesta valstī iebraukušo anketēšana. Līdz aizvadītajai piektdienai Valsts policijas rīcībā bija nonākušas 2500 anketas, Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) – 25 000 anketu.

Anketēšana uz pašu atbildību

Atgriežoties Latvijā no Helsinkiem 20. jūlijā ar “Tallink” prāmi, vairāki pasažieri bija nesaprašanā, kāpēc netiek veikta anketēšana, ja šī prasība stājās spēkā jau 16. jūlijā. Lielākā daļa pasažieru veidlapas ne uz prāmja, ne Rīgas pasažieru ostā nebija redzējuši, bet tie, kas tās pamanīja, nesaprata, ka tās ir jāpaņem, jāizpilda un jāiesniedz pārvadātājam. Taču tieši šāda kārtība, proti, pasažiera paša atbildība par anketas izpildīšanu, ir ietverta MK noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Tajos teikts, ka pirms ierašanās Latvijas Republikā persona, kura ieceļo, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, rakstiski apliecina, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Apliecinājumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni saziņai un faktiskās dzīvesvietas adresi, kurā persona būs sasniedzama, kā arī valstis un izbraukšanas datumus, kurās persona uzturējusies pēdējo 14 dienu laikā pirms ierašanās Latvijas Republikas teritorijā. Savukārt attiecīgais pārvadātājs ir atbildīgs par aizpildīta personas apliecinājuma iespējami ātru nodošanu Valsts robežsardzei, ja apliecinājumā ir norāde par personas uzturēšanos valstī, kas ir centra tīmekļvietnē publicētā valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi. Valsts robežsardze šo apliecinājumu nodod Valsts policijai vai arī SPKC, ja personas apliecinājumā ir norāde par uzturēšanos tikai tādā valstī, uz kuru nav attiecināmi piesardzības un ierobežojošie pasākumi. Anketas tiek glabātas 30 dienas un pēc tam iznīcinātas.

Pagaidām anketas ir papīra formā. Taču tiklīdz tiks izveidota elektroniska ieceļotāju reģistrācijas sistēma, tā arī Latvijā anketēšana notiks elektroniski. Ministru kabinets ir uzdevis tās izstrādi koordinēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Sistēmas izveidošana varētu prasīt divas līdz trīs nedēļas.

Pārvadātāju labā griba

Arī lidostas “Rīga” Komunikācijas vienības vadītāja Laura Kulakova Neatkarīgajai uzsver, ka primāri pienākums aizpildīt anketu ir pašam pasažierim, kā to paredz MK noteikumi. Savukārt pārvadātāja pienākums ir šīs anketas nogādāt pēc piederības – Valsts policijai vai SPKC. “Aviokompānijas, kurām ir pārstāvniecības Latvijā, anketas nogādā pašas. Bet tiem aviopārvadātājiem, kam nav pārstāvniecības Latvijā un kas tikai atlido un aizlido, protams, anketu nogādāšana līdz attiecīgajām iestādēm, ir sarežģīta. Līdz ar to mēs kā lidosta esam nākuši pretī un lidmašīnu apkalpes savāktās anketas nogādājam līdz attiecīgajām iestādēm. Vienīgais izņēmums ir “Ryanair”, kura apkalpes nedala tukšās anketas pasažieriem un tās arī nesavāc, jo viņi pieturoties pie “contactless” politikas, tas ir, minimālas saskarsmes ar pasažieriem. Tāpēc laikā, kad lidostā “Rīga” ielido “Ryanair”, mūsu darbinieki ar tukšām anketām dodas pasažieriem pretī un informē par nepieciešamību aizpildīt anketas. Tāpat lidostas “Rīga” abās ielidošanas zālēs ir izvietoti punkti, kur ir noliktas tukšās anketas. Tās iespējams aizpildīt un iemest speciālā kastē. Lidostas darbinieki anketas sašķiro un nogādā pēc piederības. Taču vēlreiz uzsveru, ka anketas aizpildīšana ir katra paša ieceļotāja atbildība, pat ja neviens viņam neiedod rokās tukšu anketu vai par to neatgādina,” sacīja L. Kulakova.

Anketas elektroniski neviens nepārraksta

SPKC komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja Neatkarīgai atklāj, ka centrs saņēmis anketas no cilvēkiem, kas ir šķērsojuši Latvijas robežu, izmantojot aviokompāniju, dzelzceļa pārvadātāju, kravu un privāto pārvadātāju pakalpojumus, kā arī ūdenstransportu, tajā skaitā gan prāmjus, gan jahtas. Daļa pārvadātāju tās nogādā SPKC uzreiz tajā pašā dienā, daļa – nākamajā dienā. Lielākoties tās ir papīra formātā, bet daļa pārvadātāju anketas ieskenē un nosūta elektroniski.

“Anketas tiek uzglabātas 30 dienas ar mērķi saņemto informāciju izmantot epidemioloģiskās izmeklēšanas nepieciešamībai. Dati apstrādāti netiek. Neviens papīra anketu datus elektroniski nepārraksta. Anketas datus izmanto pēc vajadzības, ja, piemēram, ir jāatrod pasažieri, kas ceļojuši kopā ar kādu koronavīrusa inficēto, lai brīdinātu par inficēšanās riskiem,” stāstīja I. Arāja.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Priedīte Neatkarīgajai skaidroja, ka personas, kuras iebraukušas no “nedrošām valstīm” – t.i., no tādām, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16, aizpilda anketu, apņemoties ievērot 14 dienu pašizolāciju. Attiecīgi robežsardze informāciju nodod Valsts policijai pēc piekritības, un policijas darbinieki veic personu kontroli – pašizolācijas kontrole notiek gan pa telefonu, gan tiek veiktas arī klātienes pārbaudes. “Pagājušās nedēļas beigās Valsts policijas redzeslokā bija aptuveni 2000 personu, kurām jāievēro pašizolācija. Visticamāk, tie nav visi ceļotāji, bet gan lielākā daļa. Tāpat pašizolācija obligāti jāievēro arī tām personām, kuras caur smagi skarto valsti ir braukušas tranzītā, kā arī tad, ja persona ierodas no “nedrošām” valstīm, caurbraucot arī tās valstis, kur nav paaugstināts saslimstības risks. Jāapzinās, ka vīruss vēl joprojām nav uzveikts, tāpēc ir nopietni jāattiecas pret noteiktajiem ierobežojumiem – ierodoties no smagi skartajām valstīm, obligāti jāievēro pašizolācija neatkarīgi no tā, vai anketa ir vai nav aizpildīta,” sacīja E. Priedīte

Grieķijā no anketēšanas neizsprukt

Iebraucēju anketēšanu veic arī vairākas citas valstis. Piemēram, Bulgārijā, Maltā un Īrijā līdzīgi kā Latvijā tiek izmantotas papīra anketas, bet, iebraucot Horvātijā, to iespējams izdarīt vai nu papīra formātā, vai elektroniski, savukārt, ieceļojot Grieķijā, Lielbritānijā, Kiprā, Spānijā, Portugālei piederošajā Madeiras salā un Portu Santu salā, anketas ir jāizpilda elektroniski.

Ceļojot uz Grieķiju, anketa ir jāizpilda vēlākais 24 stundas pirms ierašanās valstī. Ja ceļotājs ignorē šo prasību un anketu neizpilda, tad, iebraucot Grieķijā, to liek izpildīt uz vietas un iekasē 500 eiro lielu soda naudu. Tie, kuri ir apzinīgi aizpildījuši anketu, pusnaktī pirms ceļojuma sākuma e-pastā saņem QR kodu.

Saskaņā ar šajā kodā ietverto informāciju pasažieris vai nu tiek ielaists uzreiz valstī, vai arī tam tiek veikts Covid-19 tests. Tā kā Latvijā saslimšana ar Covid-19 ir zema, tad ceļotājiem no Latvijas lielākoties netiek veikts Covid-19 tests, taču izslēgt šo iespēju nevar, jo testi tiek veikti arī izlases kārtībā. Gandrīz pilnīgi droši tests būs jāveic tiem ceļotājiem, kas nebūs aizpildījuši anketu iepriekš un kas nebūs saņēmuši QR kodu.

Ja pasažierim tiek veikts tests, tad visu nākamo diennakti viņam ir jāizolējas. Ja gadījumā tests ir bijis pozitīvs, tad karantīnā būs jāpavada 14 dienas. Par pašizolācijas pārkāpumu Grieķijā draud 5000 eiro sods. Savukārt, iebraucot no Bulgārijas vai Rumānijas, Grieķija pieprasa uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, kas veikts ne agrāk kā 72 stundas pirms iebraukšanas. Grieķijā saslimšana ar Covid-19 ir salīdzinoši zema. Piemēram, 23. jūlijā, testējot 424 675 cilvēkus, pozitīvi bija 25 testi (0,006 procenti), tajā skaitā seši Covid-19 gadījumi tika atklāti, testējot iebraucējus.

Foto: Ilze Šteinfelde