Cik pelna jaunākie mājokļa kredīta saņēmēji?
Kā liecina bankas Citadele dati, šī gada pirmajā pusgadā mājokļa kredītu aizņēmēji visbiežāk bijuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, taču vienlaikus par 80 % pieaudzis noslēgto līgumu skaits arī jauniešu vidū. Kādās nozarēs strādā gados jaunākie mājokļu pircēji, un vai var cerēt uz aizdevumu ar algu 1000 eiro mēnesī?
“Salīdzinot datus par 2024. un 2023. gada pirmo pusgadu, redzams, ka jauniešu interese par mājokļiem šogad augusi gandrīz divas reizes – šogad teju katrs piektais jeb 18 % hipotekāro kredītu līgumu ir noslēgti ar jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem,” saka Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Bankas dati liecina, ka jaunākie hipotekārā kredīta ņēmēji ir 20 līdz 22 gadus veci. “Šajos darījumos vienmēr ir iesaistīti arī solidārie aizņēmēji, visbiežāk kāds no vecākiem. Visbiežāk arī tieši vecāki ir tie, kuri palīdz aizņēmējam ar pirmās iemaksas nodrošināšanu. Šiem jauniešiem darba stāžs nav liels, un lielākoties viņi strādā klientu apkalpošanā, mārketingā vai valsts un pašvaldību iestādēs, algā saņemot vidēji 1000 eiro,” norāda Jānis Mūrnieks.
Jaunieši vecumā no 22 līdz 24 gadiem kredītsaistības jau biežāk slēdz bez solidārā aizņēmēja un par pirmo iemaksu parūpējas paši vai izmanto Altum mājokļu atbalsta programmu jaunajiem profesionāļiem, kas sniedz iespēju vecumā līdz 35 gadiem un ar vidējo profesionālo vai augstāko izglītību iegādāties mājokli ar būtiski mazāku līdzdalību jeb pirmo iemaksu – tikai 5 % no mājokļa vērtības. Bankas dati liecina, ka vecumā līdz 24 gadiem biežāk pārstāvētās profesijas ir darbinieki no IT nozares, topošie juristi, tehnikumu absolventi (elektriķi, metinātāji), kā arī profesionāli sportisti. Vidējās algas ir robežās no 1400 – 2200 eiro, un darba stāžs ierasti pārsniedz divus gadus.
Lielākā daļa jeb aptuveni 70 % darījumu jauniešu segmentā ir sērijveida mājokļi, un izplatīta ir tendence, ka dzīvokļi tiek izvēlēti mikrorajonos, kur jau iepriekš jaunietis dzīvojis kopā ar vecākiem vai arī netālu. Dzīvokļi kā investīciju objekti jauniešu vidū izplatīti ir ļoti reti, vairāk darījumu notiek ar mērķi, lai iegādātos savu pirmo mājokli.
Kļūstot vecākam, bieži vien mainās arī prasības mājoklim – nepieciešama lielāka platība, ir vēlme dzīvot tuvāk darbavietai u.c. Šādos gadījumos daudzi izvēlas pirmo mājokli atstāt savā īpašumā, bet izmantot tālākai izīrēšanai. Tas ir īpaši aktuāli tiem, kuri ir vecāki par 30 gadiem.
Vēl par tēmu:
Uldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu...
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākLatvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt
2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja...
Lasīt tālāk2024. gadā dubultojies pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos
Aizvadītajā gadā par 93 % audzis noslēgto hipotekāro līgumu skaits darījumiem jaunajos projektos, un iedzīvotāji visbiežāk dzīvokļus pirmreizējā tirgū iegādājušies Rīgas apkaimēs...
Lasīt tālākKā sākt krāt šogad?
Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja...
Lasīt tālākAptauja: Katram ceturtajam jaunietim Latvijā pieder sava dzīvesvieta
Lai arī daudziem ir priekšstats, ka gados jauniem cilvēkiem nav uzkrājumu vai pietiekami augsts ienākumu līmenis, kas ļautu iegādāties mājokli, jaunākā Luminor veiktā aptauja liecina,...
Lasīt tālākSavu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina...
Lasīt tālākKāpēc pensijas plānošana ir svarīga: mīti un realitāte par uzkrājumiem un dzīves ilgumu
Diskusijas par dzīves ilgumu un pensijas vecumu kļūst arvien aktuālākas, tomēr ar to saistīti arī dažādi mīti. Luminor bankas aptaujas dati liecina, ka 25% iedzīvotāju uzskata, ka nodzīvos...
Lasīt tālākPārmaiņas pensiju krāšanā – lielāka uzmanība jāpievērš savas pensijas pelnītspējai
Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments...
Lasīt tālākPētījums: 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo kompaktos dzīvokļos, bet 27% – plašos mājokļos
Jaunākais Luminor pētījums atklāj, ka visvairāk jeb 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kuru platība ir no 41 m2 līdz 60 m2, un visbiežāk mājsaimniecībā ir divi cilvēki. Savukārt...
Lasīt tālāk