Cik cilvēki gatavi tērēt jaunam mājoklim?
Gandrīz 45% iedzīvotāju plāno vai gribētu mainīt esošo dzīvesvietu. Daži vēlētos plašāku mājokli, daļa gribētu dzīvot jaunajā projektā, bet kāds sapņo par privātmāju. Jaunam dzīvoklim lielākā daļa aptaujāto gatavi tērēt līdz 100 000 eiro, savukārt privātmājai – līdz 150 000 eiro.
SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti parāda, ka aptuveni katrs piektais dzīvokļa iegādei būtu gatavs tērēt līdz 30 tūkstošiem eiro un tikpat daudz respondentu – no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro. Tomēr ievērojamākā daļa (32%) meklētu mājokli cenu kategorijā no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro.
“Lielākā daļa respondentu labprāt pārvāktos uz jauno projektu vai privātmāju, tomēr šajā gadījumā jārēķinās ar izmaksām virs 100 tūkstošiem eiro, ko, saskaņā ar aptaujas datiem, mājoklim būtu gatavi veltīt vien 24% iedzīvotāju. Tomēr, meklējot jaunu dzīvesvietu, svarīgi ņemt vērā ne tikai cenu, bet arī potenciālās izmaksas nākotnē. Izmaksas par dzīvokli jaunajā projektā ar augstu energoefektivitātes klasi nākotnē var būt zemākas, salīdzinot ar mājokli, kam iegādes cena ir zemāka,” komentē SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
Sezonas tendences – moduļu mājas un īpašumi zem 60 kvadrātmetriem
Runājot par to, cik iedzīvotāji būtu gatavi ieguldīt privātmājas iegādē, katrs piektais min summu līdz 50 tūkstošiem eiro. Katrs ceturtais mājas iegādei būtu gatavs tērēt no 50 līdz 100 tūkstošiem un vēl 27% – no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro.
“Ja runājam par mājām, kas uzbūvētas pēdējos 10 gados, šobrīd gatavo privātmāju cenas svārstās no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Lai uzbūvētu māju, jārēķinās ar izmaksām, sākot ar 1500 eiro par kvadrātmetru. Pēc mūsu novērojumiem, interese par privātmāju būvniecību ir tikpat liela kā iepriekšējos gados un brīžiem pat kļūst vēl lielāka. Būvēt sev māju vairāk izvēlas klienti, kuriem ir vai nu uzkrāti līdzekļi zemes iegādei, vai arī klienti, kuri līdz šim dzīvojuši dzīvoklī (gan jaunajos projektos, gan vecajos) un nu ir nolēmuši, ka vēlas lielāku dzīvesvietas platību. Pēdējā laikā pakāpeniski pieaug interese par koka karkasa/moduļu mājām, ko var skaidrot ar fiksētām izmaksām un to, ka, pirms līguma noslēgšanas ar būvnieku, klients var dabā redzēt, kā izskatīsies gala produkts. Populārākās platības ir 100, 120 un 150 kvadrātmetri. Tomēr ir arī jauna tendence – arvien biežāk redzam mājas līdz 60 kvadrātmetriem, jo to dokumentācijas process būvvaldē ir vienkāršots,” dalās Māris Opincāns.
Tāpat Māris Opincāns norāda, ka, meklējot vietu privātmājas uzbūvei, iedzīvotāji pastiprinātu uzmanību pievērš inženiertehnisko komunikāciju esamībai un infrastruktūrai (piebraukšanas iespējas u.tml.), tāpēc nereti izvēlas zemes gabalus ciematos, kas ir jau attīstīti vai tas plānots tuvākajā laikā. Kā populārākās zemju iegādes un potenciālās būvniecības vietas var minēt Ādažus, Mārupi, Ķekavu, Baldoni, Carnikavu, Tīnūžus.
Vēl par tēmu:
Krāsas un nauda: kā izvairīties no slepenajiem trikiem un iepirkties atbildīgi
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc atlaižu uzlīmes visbiežāk ir košās krāsās, piemēram, sarkanas, oranžas vai dzeltenas? Krāsu psiholoģija ir viens no mārketinga rīkiem, kas var...
Lasīt tālākUldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu...
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākLatvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt
2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja...
Lasīt tālāk2024. gadā dubultojies pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos
Aizvadītajā gadā par 93 % audzis noslēgto hipotekāro līgumu skaits darījumiem jaunajos projektos, un iedzīvotāji visbiežāk dzīvokļus pirmreizējā tirgū iegādājušies Rīgas apkaimēs...
Lasīt tālākKā sākt krāt šogad?
Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja...
Lasīt tālākAptauja: Katram ceturtajam jaunietim Latvijā pieder sava dzīvesvieta
Lai arī daudziem ir priekšstats, ka gados jauniem cilvēkiem nav uzkrājumu vai pietiekami augsts ienākumu līmenis, kas ļautu iegādāties mājokli, jaunākā Luminor veiktā aptauja liecina,...
Lasīt tālākSavu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina...
Lasīt tālākKāpēc pensijas plānošana ir svarīga: mīti un realitāte par uzkrājumiem un dzīves ilgumu
Diskusijas par dzīves ilgumu un pensijas vecumu kļūst arvien aktuālākas, tomēr ar to saistīti arī dažādi mīti. Luminor bankas aptaujas dati liecina, ka 25% iedzīvotāju uzskata, ka nodzīvos...
Lasīt tālākPārmaiņas pensiju krāšanā – lielāka uzmanība jāpievērš savas pensijas pelnītspējai
Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments...
Lasīt tālāk