• Tweet

E-veselības projekta īstenošana “ievilkusies” jau 12 gadus – gala termiņi visu laiku atlikti un pārlikti. Tomēr šobrīd ir pienācis “pavisam pēdējais brīdis”, kad Latvijai projektam jāpavelk trekna svītra un jāraksta par padarīto Briselei. E-veselības ieviešanai plānota Eiropas fondu nauda. Ja kādi no darbiem nebūs pienācīgi pabeigti, atmaksu no fondiem nesaņemsim. Šobrīd iespējamie zaudējumi, kas būs jāsedz no valsts budžeta, pārsniedz vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, E-veselības projekts tiek muļļāts no 2003. gada, kad izveidota pirmā darba grupa tā izstrādei. Koncepciju kā e-veselībai jāizskatās uz papīra sāka likt no 2005. gada. Šajā laikā amatā bijuši 11 veselības ministri, kā arī vēl augstākie ministrijas ierēdņi un atbildīgo iestāžu darbinieki. Vainīgo saraksts, kāpēc projekts iestrēdzis, ir garš.

2010. gadā Veselības ministrijā bija juku laiki – dažu mēnešu laikā amatā nomainījās trīs ministri – Baiba Rozentāle, Linda Mūrniece un Didzis Gavars. Tieši tobrīd izsludināti trīs lieli konkursi: par e-receptes, e-pierakstu sistēmas un e-medicīnas kartes izveidi. Plāns bija labs un moderns – saslēgt visas ar medicīnu saistītās datubāzes vienā sistēmā. Tomēr konkursi un iepirkumi ievilkās daudzu pārsūdzību dēļ un ieviešanas laiku pārcēla – sākumā uz 2012. gadu, pēc tam – 2013. un 2014. gadu. 2015. gadā Valsts kontrole revīzijā secināja – e-veselības projektā ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens no pakalpojumiem nedarbojas. Tobrīd Guntis Belēvičs solīja, ka izdarīs visu, lai jau gada nogalē sistēma darbotos.

“Mēs esam šo projektu tik detalizēti izanalizējuši. Mēs esam sataisījuši tabulas – katram posmam pretī termiņi, izpildītāji, atbildīgie, naudas summas. Ja gadīsies tāda situācija, ka kaut kādā apmērā valstij būs zaudējumi, mums ir zināms, kas par ko ir nesis atbildību,” sacīja Belēvičs.

Tomēr atkal plāns nobruka – solītie produkti steigā tika gatavoti, bet tie nebija ne testēti, ne pārbaudīti. Tad termiņu pārcēla uz “pašu pēdējo iespējamo datumu” – 2016. gada beigām.

Kārlis Ketners, Veselības ministrijas valsts sekretārs, 2016. gada martā vaicāts, vai viņam ir pārliecība, ka līdz decembrim viss tiks izdarīts, atbildēja – “NVD viennozīmīgi saka, ka jā – tas izdosies”.

Līdz šā gada martam Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti veica pārbaudi, vai visi pakalpojumi darbojas. Secināts, ka pretēji Nacionālā veselības dienesta solītajam vairāki darbi tik un tā nav paveikti.

“Nedarbojas tā, kā ir paredzēts, piemēram, INSPIRE modelis, kas ir saistīts ar ģeoportālu – par dažādiem datiem, tajā skaitā par dzeramā ūdens kvalitāti. Nedarbojas pierakstīšanās pie ģimenes ārsta, EVAK kartes pasūtīšana. Ir lietas, kas nedarbojas tā, kā tam būtu jābūt. Tas nozīmē, ka mēs nevaram uzskatīt, ka darbi ir paveikti,” norāda VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis.

Nacionālais veselības dienests kritikai nepiekrīt. Viņuprāt, viss, kas prasīts, esot izdarīts, kļūdas novērstas un valstij nekādi zaudējumi neradīsies. Tomēr VARAM atklāto brāķu saraksts nodots par Eiropas projektiem atbildīgajai Centrālo līgumu aģentūrai, kas sarēķinājusi iespējamos zaudējumus.

Nepadarīto darbu dēļ Latvija no Eiropas fondiem nesaņems 586 tūkstošus 192 eiro (586 192 eiro). To var uzskatīt par zaudējumu, kas būs jāsedz no valsts budžeta.
Aizvadītās nedēļas ceturtdienā e-veselības sistēma nedarbojās visu dienu. Nacionālais veselības dienests skaidroja, ka viņi veikuši uzlabojumus, bet darbi ievilkušies, un tas neesot nekas ārkārtējs.

Mēneša beigās Veselības ministrija sola pabeigt dienesta pārbaudi un nosaukt vainīgos, kuru dēļ e-veselības projekts tik ilgi buksējis. Vai un kā par nepadarītajiem darbiem varētu un vajadzētu prasīt atbildību ministrija nedomā. Svarīgāk esot pusiesākto darbu novest līdz galam.

Viens ir izveidotā sistēma, datubāzes un programmas. Otrs – vai to kāds lietos. Turpmākos 5 gadus Eiropas ierēdņi pārbaudīs, vai nemākulīgi un ar lielām mokām gatavotais e-veselības projekts darbojas. Ir konkrēti skaitļi un aprēķini, cik katru gadu sistēmai jāpievienojas ārstiem, slimnīcām, aptiekām un pacientiem. Ja šie mērķi netiks sasniegti, Brisele var nolemt, ka Latvijai zaudējumi būs vēl lielāki nekā šobrīd aprēķinātie 586 tūkstoši eiro. Pašvaldību ministrijā ir bažas, ka projekts jau no paša sākuma gatavots, nedomājot par tā ērtāku un parocīgāku lietošanu. Turklāt šobrīd tas ir pamatīgi novecojis.

“Es jums mēģināšu pastāstīt tādā pavisam vienkāršā valodā. Mēs 2009. gadā pasūtījām automašīnu, kuru saņēmām šodien. Un gribam, lai tā darbojas atbilstoši tam, kas ir šobrīd aktuāls – lai būtu visas navigācijas, klimatkontrole un viss pārējais. Šobrīd tas viss projekts ir pabeigts atbilstoši tam uzdevumam, kāds bija 2009. gadā. Attiecīgi tas, ko toreiz varēja saplānot, tas arī ir izdarīts. Šodien mēs varam lietot to, kam bija jābūt pirms vairākiem gadiem. Tad sanāk tā, ka valsts ir iegājusi autoveikalā un par jaunas mašīnas cenu pērk 8 gadus vecu mašīnu,” norāda Eglītis.

Dienesta pārbaude Veselības ministrijā notiek jau no novembra. Valsts sekretārs Kārlis Ketners apgalvo, ka lielākās problēmas bijušas nevis pēdējā gadā, bet projekta sākuma stadijā. Tomēr tolaik vainīgos meklēt esot bezcerīgi, jo atbildīgās iestādes jau vienkārši likvidētas.

Savukārt janvāra vidū pēc paša vēlēšanās darbu atstājis Nacionālā veselības dienesta par e-veselību atbildīgais Mārtiņš Smilga. Ministrija sola vērtēt arī viņa darbu. Bet, ja atklāsies kādas neizdarības, arī Smilgu sodīt vairs nevarēšot.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0