Cenas pieaugušas piena produktiem un apelsīniem; kritušās – vīnogām un plūmēm

Šī gada septembrī, salīdzinājumā ar jūniju, būtiski pieaugušas cenas lielākajai daļai piena produktu un apelsīniem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Vislielākais cenu pieaugums šī gada trešajā ceturksnī bija sviestam ar tauku saturu 82-82,5% par 23% no 8,27 eiro kilogramā līdz 10,16 eiro kilogramā, skābajam krējumam ar tauku saturu 25% un apelsīniem par 16% attiecīgi no 3, 01 eiro kilogramā līdz 3,49 eiro kilogramā un no 1, 52 eiro kilogramā līdz 1,77 eiro kilogramā, skābajam krējumam ar 15% tauku saturu par 13% no 2.86 eiro kilogramā līdz 3,23 eiro kilogramā, vietējiem gurķiem par 12% no 1,55 eiro kilogramā līdz 1,72 eiro kilogramā, cūkgaļas karbonādei bez kaula par 11% no 5,90 eiro kilogramā līdz 6,53 eiro kilogramā, sviestam ar tauku saturu 72-73% un saldajam krējumam “Kārums” 10% tauku saturu par 10% attiecīgi no 4,63 eiro kilogramā līdz 5,12 eiro kilogramā un no 1, 02 eiro kilogramā līdz 1,13 eiro kilogramā.
Savukārt vislielākais cenu samazinājums trešajā ceturksnī ir bijis zaļajām vīnogām par 54% no 4.14 eiro kilogramā līdz 1,90 eiro kilogramā, plūmēm par 47% no 2,58 eiro kilogramā līdz 1,37 eiro kilogramā, vietējiem tomātiem un galviņkāpostiem par 42% attiecīgi no 2,56 eiro kilogramā līdz 1, 47 eiro kilogramā un no 0,68 eiro kilogramā līdz 0,39 eiro kilogramā, galda bietēm par 37% no 0,64 eiro kilogramā līdz 0,41 eiro kilogramā un sarkanajai paprikai par 24% no 3,06 eiro kilogramā līdz 2,32 eiro kilogramā.
Sviesta pirkšanas bums ir atstājis ietekmi uz sviesta cenu veikalos. “Daļēji cenu kāpumu izsauca piena tauku cenas pieaugums pasaules tirgos, bet daļēji arī mūsu pašu saceltā ažiotāža. Kaut gan vasaras beigās dažos veikalos bija iespējams nopirkt lētāku sviestu, nekā tas bija vasaras vidū. Piemēram, “Maxima” tirdzniecības centrā Ulmaņa gatvē septembra pirmajā nedēļā lētākais 82% fasētais sviests maksāja 7.59 eiro kilogramā. Arī krējuma un cūkgaļas cenas kāpums ir skaidrojams ar pasaules tirgus tendencēm, kur cenas ir pieaugušas,” atzīmē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Gulbe arī pauž, ka kopš rudens dārzeņu, augļu un ogu ražas nokļūšanas veikalā, to cenas pamatā ir būtiski samazinājušās.
“Apelsīniem vienkārši vēl nav sezona. Žēl ka dažādu ekonomisko apsvērumu dēļ lielā daļā veikalu ķēžu jūnija sākumā nebija nopērkami Latvijā audzēti kartupeļi, burkāni, kāposti un sīpoli. Kad ražotāji brīdināja, ka drīz beigsies vietējās bietes un varbūt varētu palielināt nedaudz to cenu, tad tirgotāji tam nepiekrita, jo viņi rūpējoties par mazturīgajiem pircējiem. Bet kad mūsu bietes bija beigušās, tad ievestās importa gan maksāja gandrīz divas reizes vairāk, un rūpes par iedzīvotājiem bija aizmirsušās. Neskatoties uz to, salīdzinoši jauna pozitīva tendence ir rudens sezonā nopērkamie vietējie augļi un ogas lielveikalu ķēdēs. Pat “Sky” veikalā septembrī bija salīdzinoši lētās plūmes no Moldovas un nedaudz dārgākas plūmes no Pūres,” norādīja Gulbe.
Foto: uroburos/https://pixabay.com/en/users/uroburos-325152/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk