Čeku loterijai beigas

No 2023. gada 1. janvāra Latvijā pārtrauks čeku loteriju rīkošanu.
Kā zināms, vakar Ministru kabinets (MK) izskatīja grozījumu Čeku loterijas likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu čeku loterijas organizēšanas noslēgšanas procesu. Paredzēts, ka 2022. gada izloze būtu čeku loterijas projekta cikla noslēgums.
Tā kā čeku loterijas efektivitāte pilnībā ir atkarīga no iedzīvotāju aktīvas dalības tajā, tad līdzšinējo līdzdalības rādītāju dinamika un prognozes norāda uz nepieciešamību pārskatīt čeku loterijas turpmāko organizēšanu. Mazinoties sabiedrības interesei par čeku loterijas izlozēm, to turpināt nebūtu lietderīgi, tādējādi nepieciešams savlaicīgi novērst čeku loterijas organizēšanas izdevumu negatīvas ietekmes uz valsts budžetu risku.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā čeku loterija tiktu izbeigta līdz ar 2022. gada čeku gada izlozi, kas notiks 2023. gada februārī. Šajā gadījumā čekus varēs iesniegt līdz 2023. gada 5. janvārim, tādējādi janvārī notiks pēdējā mēneša izloze par decembri un informācija par izlozē laimējušajiem čekiem tiks publicēta čeku loterijas tīmekļvietnē janvāra otrās nedēļas svētdienā. Savukārt februārī tiks organizēta gada izloze un informācija par gada izlozē laimējušajiem čekiem tiks publicēta 2023.gada februāra trešās nedēļas svētdienā.
VID organizē čeku loteriju no 2019. gada 1. jūlija. Čeku loterijas likuma mērķis bija attīstīt godīgu konkurenci un nodokļu saistību labprātīgu izpildi, mudinot pircējus pieprasīt čekus un kvītis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, lai tādējādi veicinātu nodokļu maksāšanas kultūras maiņu sabiedrībā.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk