• Tweet

Septembra sākumā Latvijas banka nāca klajā ar skeptisku ekonomikas attīstības tempu prognozi. Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs minēja,ka valsts ekonomika esot uzsēdusies uz Eiropas struktūrfondu adatas, jo tiklīdz samazinās fondu pieejamība, tā ekonomika buksē. Šonedēļ Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis nāca klajā ar vēl vienu versiju, kādēļ valsts neattīstās. Viņaprāt pie vainas ir nestabilā ģeopolitiskā situācija.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, lielākie investori Latvijā ir bijušas bankas. Pēc Lursoft datiem no investoru top 20 piecas vietas aizņem tieši kredītiestādes. Pirmajā vietā Swedbank, otrajā, GE, ceturtajā DNB, sestajā SEB un 14.ajā vietā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Tālāk seko telekomunikācijas. Tilts Comunications 9.vietā, Bite Lietuva 10.ajā, Tele2 – 13.ajā. Pārējās nozares – mežrūpniecība, alkohola, cementa ražošana, tranzīts.

Par to, ka bankas Latviju uzskata par riska zonu, iespējams liecina Swedbankas mātesbankas lēmums no Latvijas Swedbankas pamatkapitāla izņemt un pārcelt uz citiem projektiem gandrīz 400 miljonus eiro. Rīgā palika 550 000 000 eiro, tomēr līdz ar to Swedbankas kredītēšanas iespējas ir samazinājušās.

Rietumeiropas investoriem Latvija jau tā ir riska zona ar augstu korupcijas risku un tiesisko nihilismu. Taču nu riskiem nācis klāt vēl viens – ģeopolitiskā nestabilitāte.

Investīcijas ir mazinājušās pēdējos pāris gadus. Par 65 miljoniem Brexit priekšvakarā sarukušas Lielbritānijas investīcijas. Par 50 miljoniem Austrijas, par 5 miljoniem Korejas un par 2 miljoniem no ofšoriem Kaimanu salās.

Tieši pēdējos pāris gadus Krievija Latvijas robežām pietuvinājusi karaspēku, izveidojusi divas jaunas divīzijas, karakuģi un lidmašīnas ik pa brīdim veic bīstamus manevrus gar robežu.

Par to, ka šie manevri aizbaida ārvalstu investorus runāts ne tikai ar nacionālo drošību saistītos kuluāros. Pirmo reizi publiski par to kā ekonomiku bremzējošu faktoru šonedēļ Latvijas radio minēja arī Eiropas Komisijas viceprezidents.

“Skaidrs, ka ir virkne negatīvo faktoru, kas kavē ekonomikas attīstību. Pamatā tie ir ārējie faktori. Ģeopolitiskā nestabilitāte reģionā, sankcijas pret Krieviju, Krievijas atbildes sankcijas. Un zināmā mērā arī samērā lēnais Eiropas fondu apguves sākums,” norādīja Valdis Dombrovskis.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis piekrīt, ka ģeopolitiski stabilitātes nav, tomēr uzskata, ka neko īpašu tur nevajag darīt, visu dziedēs laiks.

“Investors tāpat kā jebkurš no mums drusciņ vadās no sajūtām. Un tas nav tā viennozīmīgi pateikt, ka kāds pie tā ir vainīgs. Ka kāds kaut ko nedara. Šobrīd nosaukt šo laukumu, ja tā var teikt, kur likt investīcijas, par ļoti stabilu, šai brīdī būtu diezgan grūti, ņemot vērā, ka ir dažas neskaidrības. Starp Krieviju un Eiropas Savienību par sankcijām un vēl vairāk, protams, ir, ko ietekmē arī ASV priekšvēlēšanu laiks par Trampa dažiem izteicieniem, tad pēc Varšavas samita arī notiek…. Mums, kas to zinām, viss ir pareizi,” uzskata Kučinskis.

Premjerministram nepiekrīt vadošais Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pētnieks Jānis Bērziņš. Viņš uzskata, ka aizsardzības budžets ir jāpalielina strauji. Tas radīs stabilitāti, vairos investoros pārliecību par drošu vidi. Rezultātā valsts ieguldījumi drošībā varot atmaksāties.

“Drošība ir vissvarīgākais nosacījums, lai cilvēks lemtu investēt kādā valstī. un drošība nāk no aizsardzības. Un tādēļ ir neizbēgami jāinvestē aizsardzībai. Ja runa ir par tiem diviem procentiem no IKP aizsardzības budžetā, ir vērts atcerēties, ka tie divi ir tā minimālā daļa. No IKP. Tas nav kaut kāds mistiskais maksimālais griests, bet ir otrādi,” uzsver Bērziņš.

Laimas, Staburadzes, Ādažu čipšu un Spilvas īpašnieks, Norvēģu koncerns Orkla 2015.gada pārskatā raksta, ka investīcijas piebremzējis, jo tās traucē veikt neskaidrība par ārējiem faktoriem.

“Bet es to tomēr norakstu uz šo te pārmaiņu periodu, kurš noslēgsies nākamajā gadā. Kas tad būs nākamajā gadā?
Nu nākamajā gadā viss būs nostabilizējies. Nākamajā gadā būs pilnīgi skaidrs, nebūs vairs signālu starp Eiropas Savienību un Krieviju par sankciju jautājumiem (…) Šobrīd oktobrī tas ir dienaskārtībā. Visticamāk, es domāju, ka sankcijas kā tādas paliek. Bet ne visas valstis tā domā. tas ir pirmais jautājums. Otrs, ir arī skaidri signāli no NATO, viņi šobrīd ir skaidri, viņi ir skaidri priekš mums, mums vajadzīgs, lai tas būtu skaidrs priekš visas arī Eiropas un neviens vairāk neko neapšaubītu,” norāda Kučinskis.

Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs vispār uzskata, ka pie ekonomiskajām problēmām ir vainīga nevis Krievija, bet Latvijas televīzija, kas Krievijas manevrus atspoguļo.

“Es domāju, ka, ja mēs paskatāmies TV3, LNT, LTV1, LTV7, TV6, droši vien, es nezinu, bet par šiem es droši zinu, ko es varu apgalvot, ka karš būs, ka mēs gatavojamies viņam un ka mēs dosim pretsparu un tas ir tāds signāls visādiem investoriem, ka viņiem drusku jāpagaida, kad mēs izkarosimies,” stāsta Urbanovičs.

Urbnoviča televīzijas kanālu uzskaitījumā nebija iekļuvušas Krievijas televīzijas, lai gan tieši tur var redzēt Baltijas valstu virzienā organizēto sparīgo bruņošanos. Parlamenta Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis piekrīt, ka Krievijas neprognozējamās rīcības radītā nestabilitāte ietekmē investīciju klimatu. Tomēr viņš uzskata, ka darīt mēs kaut ko tur varam maz un tāpēc spēki jākoncentrē likumu sakārtošanai.

“Krievija mūs Baltijas valstis uztver kā vienotu politisku telpu. Es domāju, te vajadzētu pavērtēt arī to, kādu ietekmi uz investīcijām no Rietumiem atstāj tas, ka ir problēmas ar korupcijas apkarošanas biroju, problēmas ar maksātnespējas procesiem, lietas ilgi tiek iztiesātas. Šie ir tie jautājumi vai jautājumu komplekss, uz ko skatās investors. Ģeopolitika ir svarīga. Bet arī Igaunijā un Lietuvā tā ir tāda pati,” uzsver Latkovskis.

Ārvalstu investoru padomes izpildirektors Ģirts Greiškalns vērš uzmanību uz maksātnespējas sistēmas sakārtošanu. Lielie starptautiskie koncerni uz Latviju nenāks, ja būs risks, ka sarežģītu maksātnespējas shēmu rezultātā tie var zaudēt uzņēmumu. Atmiņā investoriem ir arī gadījums ar IKI lielveikalu, kad administratoram pat izdevās uz laiku pārņemt plaukstošu lielveikalu ķēdi.

Saeimā izveidota deputātu darba grupa maksātnespējas jautājumu saskaņošanai, ko vada bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kura laikā maksātnespējas administratoru nozare piedzīvoja uzplaukumu. Problēmas ar maksātnespējas administratoriem savā uzrunā pieminēja ASV viceprezidents Džo Baidens. Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka pēc šīs vizītes ASV vēstniece Nensija Petita apstaigājusi valsts augstākās amatpersonas, lai atgādinātu, ka maksātnespējas problēmas nezudīs no ASV uzmanības redzesloka.

Foto: Valsts kanceleja